Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Rūjienas pilsdrupas

Rūjienas pils (latīņu: Ruyen, Rugen, vācu: hove to Ruyen; Ordensburg Rujen) bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas Rūjienas pilsētas teritorijas austrumu malā.

Rūjienas pilskalns atrodas Rūjas upes labajā krastā, ap to bija izrakts dziļš aizsarggrāvis ar tiltu rietumu pusē. Pili pakalna augšā apjoza neregulāras formas 1,5–2,0 metrus biezs laukakmeņu mūris. Rietumu pusē bija pils vārti ar četrkantīgu aizsargtorni, vēlāk mazāk aizsargātajā ziemeļu pusē uzmūrēja pusapaļu sargtorni. Mūra iekšpusē bija trīs mūra ēkas.
lv.wikipedia.org

 


Senos laikos Rūjas upes labajā krastā, 3 km no tagadējā pilsētas centra, bijusi lībiešu valsts Metsepoles pils, kas hronikā minēta 1125. gadā, stāstot par samsaliešu un reteliešu flotes uzbrukumu un šīs pils izpostīšanu. Lībiešu koka pils vietā 1263. gadā ordeņa mestrs Burhards Hornhūzens liek celt Rūjienas ordeņa pili. Ap pili izveidojies prāvs miests, kas nosaukts par Rujeni.

Rūjiena sirmā senatnē bijusi rosīga vieta, par to liecina ziņas, ka Pleskavas, Novgorodas un Maskavas kņazi valkājuši rūjieniešu austās drēbes. Vēl Jāņa Briesmīgā laikā Maskavas galmam rujienieši auduši svārkus. 1481. gadā Rūjienu noposta Jāņa Briesmīgā vectēvs Jānis III. Tomēr drīz vien Rūjiena atkal atplaukst. Ordeņa mestra Valtera Pletenberga laikā 1526. gadā Rūjienas pilī tiek sasaukts plašs landtāgs, lai tiesātu arhibīskapu Blankenfeldu par viņa sakariem ar Krieviju.

Jāņa Briesmīgā iebrukumā 1560. gada septembrī krievu karaspēks sagrauj Rūjienas pili un pilnīgi iznīcina Rūjienu. Kad Vidzeme kļūst Polijas īpašums, poļu karalis Sigismunds Augusts 1562. gadā atdāvina Rūjienu svainim, zviedru princim Jānim. 1622. gadā Gustavs Ādolfs to izlēņo savam finansu pārzinim Jasperam Matsonam Krāsām. Pilnīgi Rūjienas pili sagrauj Ziemeļu kara laikā 1704. gadā. Maz palicis pāri no Rūjienas pilsdrupām, kuras sagrauzis ne tikai laika zobs, bet arī cilvēki, kas mūra akmeņus izmantojuši dzirnavu dambja celšanai.
www.rujiena.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu