Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Rēzeknes pilsdrupas

No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogota rezidence.

13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).

Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.

Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.

Šodien pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu.

2003. gada sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna, uzņēmuma „Rēzeknes Ūdens” teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. Maketa autors – Rēzeknes 14. arodvidusskolas pasniedzējs Edmunds Smans. Makets izveidots ar sabiedriskās organizācijas „Latvijas vēstures parks” atbalstu. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim.

Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969. gads) vārdā.
rezekne.lv


No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils, liecina arheologu piezīmes. 1285. gadā uz šī pakalna Livonijas ordenis sāka celt divstāvu mūra pili ar torņiem triju stāvu augstumā. Līdz 16. gadsimtam pilī atradās Livonijas ordeņa Rēzeknes novada fogta rezidence. Pili nopostīja zviedri 17. gadsimta vidū, pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Līdz mūsdienām senajā pilskalnā saglabājušies vairs tikai pils nocietinājuma fragmenti.
zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu