Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Pamūšas muiža

Pamūšas muiža atrodas Bauskas novada Gailīšu pagasta Pamūšas ciemā. Muiža atrodas Mūsas upes kreisajā krastā augšpus Bauskas. Līdz Bauskai ir 5 km, bet līdz Rīgai 75 km. Pamūšas muižas kompleksā 20. gs. sākumā ietilpa 17 ēkas un arhitektūras mazās formas. Vēl senāk muižas teritorija bija abpus Mūsas upei ieskaitot Ārces muižu, ko 17. gs. atdalīja no Pamūšas muižas. Līdz mūsdienām nemainīgā izskatā ir saglabājusies tikai pārvaldnieka māja. Kungu māja 20. gs. sešdesmitajos gados ir pārbūvēta un saimniecības ēkas ir izmainījušās līdz nepazīšanai vai pat pilnībā zudušas.

Pamūšas muižas vēsturiskā attīstība:

  • līdz 1200. g. – Zemgaļu valsts Upmale ar vadošo pilskalnu  –  Mežotne.
  • 1254. g. – Vācu ordeņa brāļi sadala Upmali 3 daļās, teritorija, kurā tagad atrodas Pamūša, piekrīt virsbīskapam un viņa mantiniekiem.
  • 1272. g. – Livonijas ordeņa valsts.
  • 1422. g. – Lietuvas Dižkunigaitija, Žemaitija. Muižas attīstība.
  • 1566. g. – Kurzemes un Zemgales hercogiste.
  • 1611. g. – Kurzemes hercogs Frīdrihs atjaunoja zemes gabala izlēņošanu Kurzemes galma rentmeistaram Dītriham Vībergam, kura tēvam tas bija piešķirts jau 1571. gadā (Vīberga lēnis).
  • 1729. g. – par Pamūšas īpašnieku uzrādīts V.Kr. fon Butlars.
  • 1739. g. – Pamūša piederēja Otto Zigismundam fon Tīzenhauzenam.
  • 1749. g. – Karls fon Korfs Pamūšu pārdevis K.fon Klopmanam, Klopmans jau pēc mēneša muižu pārdeva tālāk kapteinim Georgam Johanam fon Bolšvingam.
  • 1750. g. – muiža pārgāja hercoga staļļmeistara Gerharda Kristofa fon Noldes īpašumā.
  • 1753.g. – muižu nopirka kapteinis Hermanis Evalds Finks fon Finkenšteins. Pēc tam Pamūša atradās fon Grothusu un fon Hānbomu dzimtas rokās.
  • 1759.g. – muiža piederēja poļu kambarkungam un Kurzemes bruņniecības zemes pilnvarotajam D.E. fon Heikingam.
  • 1769.g. – muiža pārgājusi Kurzemes hercoga Ernsta Johana īpašumā. Tad arī sastādīts pirmais zināmais muižas inventāra apraksts
  • 1791. g. – Pamūšas muižu rentēja Bauskas pilskungs F. fon den Brinkens.
  • 1796. g. – 28. jūnijā šis bijušais hercoga īpašums tika piešķirts Krievijas valsts padomniekam Johanam fon Rikmanim.
  • 1797. g. – Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija un pievienošana Krievijas impērijai, izveidojas Kurzemes guberņa.
  • 1800. g. – 5. janvārī muižu  pārdeva kolēģiju asesoram Johanam Frīdriham fon Berneram.
  • 1832. g. – muižu no kuratoriem atpērk Bernera atraitne Marianna fon Bernera.
  • 1833. g. – pēc Mariannas fon Berneras nāves dēls Johans vienojās ar abām māsām un pārņēma Pamūšu.
  • 1848. g. – 18. decembrī Pamūšu, pārdeva mantojamā Ķīlu īpašumā Rīgas rātskungam Heinriham Karlam Johanam fon Betiheram (Boetticher).
  • 1854. g. – 19.oktobrī pārdeva to dēlam Karlam Gustavam fon Betiheram (Beķerpamūša).
  • 1909. g. – Pamūšu nopirka Kaucmindes īpašnieks grāfs Pauls Pēters Ādolfs fon der Pālens.
  • 1921. g. – Pamūšas muižas  centrs tika piešķirts Latvijas armijas ģenerālim Jēkabam  Ruškevicam, bijušajā kungu mājā dzīvoja rentnieks.
  • 1945. g. – Latviju pievieno PSRS, Pamūšas muižas zemi nacionalizē un Ceraukstes pagasta vietā izveidojas Gailīšu ciema padome.
  • 1959. g. – Pamūšas teritoriju iekļauj kolhozā «Padomju Latvija».
  • 1960. g. – kungu māja tika pilnībā pārbūvēta.
  • 1973. g. – teritoriju pievieno Bauskas rajona Gailīšu ciema kolhozam "Uzvara".
  • 1989. g. – Rundāles pils muzeja darbinieku ekspedīcija uz Pamūšas muižu.
  • 1990. g. – Latvijas neatkarības atjaunošana, denacionalizācija. Muižas ēku privatizē vietējie iedzīvotāji.
  • 2021. g. – nodibinās biedrība ''Pamūšas muiža''
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu