Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Mercendarbes muiža

Mercendarbes muiža jeb Mercendorfas(–u) muiža (vācu: Gut Mercendorf) bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Baldones pagasta Mercendarbes ciemā. Muižas pils 18. gadsimta otrās puses durvju vērtnes ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Vēsture
Mercendorfas nosaukums, kas 20. gadsimtā latviskots par Mercendarbi, zināms kopš 1254. gada. Muiža uz ziemeļiem no Baldones zināma no 17. gadsimta. 1686. gadā to pārdeva Kurzemes hercogam. 18. gadsimta otrajā pusē tā piederēja hercogam Pēterim. 1786. gadā muižu nopirka barons Fridrihs Georgs fon Līvens un 1789. gadā veica muižas pārbūvi. Līveniem muiža piederēja līdz pat Latvijas agrārreformai, dzimta to izmantoja kā vasaras rezidenci un medību pili. 1914. gadā (pēc citām ziņām 1916. gadā) muižas ēkai tika uzbūvēts otrs stāvs. Pēc Pirmā pasaules kara muiža vairākkārt mainīja īpašniekus, līdz 1939. gadā šeit ierīkoja bērnu namu, kas darbojās līdz 2012. gadam. Mūsdienās muižā atrodas Baldones muzejs un Tūrisma informācijas centrs.
lv.wikipedia.org


Mercendarbes (Merzendorf) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 1914. gadā (citos avotos minēts 1916. gadā) ēkai uzbūvēja otro stāvu. Muižas ēkas tiek pakāpeniski atjaunotas un restaurētas. Īpaši vērtīgas ir 18. gadsimta otrās puses rokoko ārdurvju vērtnes, kas tika restaurētas 2001. gadā.

Līdz 18. gadsitma otrai pusei Mercendarbes muiža piederēja Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam. 1786. gadā muižu līdz ar tai piederošajām zemēm un ezeriem par 31 000 dālderiem nopirka barons Fridrihs Georgs fon Līvens (1748 – 1800). Frīdrihs Georgs bija Baldones baznīcas priekšnieks un arī draudzes deputāts bruņniecības landtāgos. No 1840. līdz 1881. gadam muižu pārvaldīja Karloss (Carlos) fon Līvens, 1882. gadā – Kārļa sieva Nadīne Kaževņikova, bet pēc viņas nāves – dēli Aleksis un Aleksandrs fon Līveni. Pēdējais īpašnieks Karloss (Carlos) fon Līvens saimniekoja muižā līdz pat repatriācijai Pirmā Pasaules kara laikā, tomēr saglabāja īpašuma tiesības līdz pat 20. gadsimta 20. gadu agrārajai reformai.


Kopš 1939. gada muižā darbojas bērnu nams. Šobrīd muižas ēku apsaimnieko "Mencendorfa māja" – Baldones bērnu nams.
www.zudusilatvija.lv

 


Mercendarbes muiža atrodas 30 km attālumā no Rīgas – Baldones novadā, netālu no Baldones pilsētas. Uz to ved kilometru gara un skaista liepu aleja.

1686. gadā Johans Karls Pfeilicers fon Franks savu dzimtsmuižu Mercendarbi pārdeva Frīdriham Kazimiram un tā kļuva par Kurzemes hercoga rentes muižu.

1741. gadā Mercendarbes muižu izrentēja Kristoferam Kasparam fon Tīzenhauzenam. 1750. gada inventarizācijā minēts zem dzīvojamās mājas gala istabas mūra pagrabs, kurš saglabājies vēl līdz mūsdienām.

1786. gada 11. augustā Mercendarbes muižu ar tai piederošiem laukiem, mežiem, pļavām, ezeriem, dīķiem, tiesībām zvejot un rīkot medības no Kurzemes hercoga Pētera par 31000 dālderiem nopirka Frīdrihs Georgs fon Līvens (1748. – 1800.).

1886. gada 3. jūnijā barons Karls Peters fon Līvens (1807. – 1881.) pievienoja 720 pūrvietas skaistāko Mercendarbes mežu baronam Konstantīnam Ungernam Šternbergam pārdotajai Dinhofas (Daugavas) muižai.

Mercendarbe bieži dēvēta par medību muižu. Iespējams savu nosaukumu tā ieguva, pateicoties labajām pīļu medību vietām. 20. gs. 1. pusē muižas īpašnieks Karloss fon Līvens (1879. – 1971.) uzcēla dzīvojamo ēkas otro stāvu un veica citus pārbūves darbus. Kāpņu telpu rotāja medību trofejas, otrā stāva zālēs uzmūrēja greznas podiņu krāsnis un kamīnu. Ēkas galvenā fasāde daļēji ir saglabājusi savu vēsturisko izskatu, zudusi arkādes galerija un balkons ēkas kreisajā spārnā. Ēkas lepnums ir 18. gs. ozolkoka ārdurvju vērtnes.

2000. gadā uzsāktajos restaurācijas darbos atsegti dekoratīvie gleznojumi. Te nav daudz palīgēku, jo tā pārsvarā kalpojusi kā medību vieta. Iepretim kungu mājai atrodas kalpu māja un stallis. Otrā pusē kungu mājai atrodas akmens krāvums – savdabīgs piemineklis medību sunim. Pie tā redzmas akmens galdiņš ar uzrakstiem “A. Liven. 1908. Merzendorf” un “Jahn Lihben”.

Līvenu dzimtai muiža piederēja līdz agrārai reformai 1920. gadam. Pēc tam īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais īpašnieks 1939. gadā bija Vilhelms Ridigers.

Kopš 1939. gada Mercendarbes muižā darbojas bērnu nams, bet 2010. gadā ēkā izveidots sociālo pakalpojumu centrs „Mercendarbe”. Muižas ēka pieder Baldones novada domei. Tajā no 1998. gada pakāpeniski notiek renovācijas un restaurācijas darbi. Lai nokļūtu līdz muižai ir jāizbrauc cauri 1 km garai liepu alejai.
manasvietas.blogspot.com

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu