Lieģu muiža (Lieģes muiža, Leegen)
Pils celta 18. gadsimta otrajā pusē. Cietusi pirmajā Pasaules karā. Pēc zemes reformas 1924. gadā muižas kompleksā izveidota pienotava. 1939. gadā pienotavas vajadzībām pārbūvēta pils ēka. Pienotava šajā ēkā pastāvēja līdz 20. gadsimta 90. gadiem, pēc padomju varas nodibināšanās tā pārdēvēta par Valsts Aisteres pienotavu, vēlāk bijusi Liepājas Piena kombināta struktūrvienība. 90. gadu sākumā tur sāka strādāt piena pārstrādes uzņēmums SIA "Lieģi". Pašlaik ēka netiek apsaimniekota un tiek pārdota.
www.zudusilatvija.lv
1938. gada 2. jūlija “Jaunākās ziņas” raksta: “Lieģu muižas pilī trešdien izcēlās ugunsgrēks. Staltajai celtnei uguns nopostīja jumtu un otro stāvu. Stipri cietis arī pirmais stāvs. Cēlušies zaudējumi par 25.000 ls. Pils celta 1840. gadā. Ķieģeļi tās būvei pievesti pajūgos no Rīgas. Tikai tādēļ, ka ap pili aug milzu koki, izdevās no liesmām pasargāt citas apkārtējās ēkas. Ugunsgrēka izcelšanās apstākļi visai mīklaini. Tos turpina noskaidrot policija. Konstatēts, ka uguns sākusies pils bēniņos. Aisteres pag. valde, kas mitinājās Lieģes pilī, pēc ugunsgrēka pārcēlusies uz vietējo skolas namu.”
Muiža līdz 1887. gadam piederēja baronu Kleistu dzimtai. Par muižas kungu ēku savulaik kritiski izteicies vācbaltu arhitekts H. Pīrangs, nosaucot celtni par “neko neizsakošu celtni” un kritizējis ģerboņu ciļņu novietošanu abpus ieejas durvīm, kas it kā esot pret heraldikas likumiem. Viņš vedina domāt, ka šeit ir darīšana ar neveikli pārveidotu kādu senāku celtni. (D. Bruģis “Historisma pilis Latvijā”)
manasvietas.blogspot.com