Ķirbižu muiža ir privātīpašums un publiskai apskatei nav pieejama.
Ķirbižu muižas kungu māja celta fon Aderkasa dzimtai 18. gadsimta beigās, klasicisma stila ēka tika pārbūvēta 19.gadsimta beigās. 20.gadsimta sākmā un pirmā stāva logi ieguva tam laikam modernas vācu jūgendstila tā sauktā "dzimtenes stila" formas. Muižas apbūves kompleksā ietilpst no 19. līdz 20. gadsimta saimniecības ēkas, stallis. Bijušajā muižas klētī ierīkots Meža muzejs. No 1856. līdz 1858. gadam Ķirbižu muižā Aderkasa ģimenē par mājskolotāju strādāja Baumaņu Kārlis, Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju” autors. Ķirbižu muižas ēkā pamatskola pastāvēja līdz 2001. gadam.
www.zudusilatvija.lv
Ķirbižu muižas (vācu: Kürbis, Kirbisch) kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, 24 km no novada centra Limbažiem, 7,6 km no Rīgas–Tallinas šosejas (E67). Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja Aderkašu dzimtai. Pēc tam tajā iekārtota skola un Meža muzejs. Tagad muižas kungu māja ir privatizēta un restaurēta.
Vēsture
Muiža izveidojusies Rīgas arhibīskapijas Līvu galā seno Rīgas-Pērnavas un Limbažu–Salacgrīvas ceļu krustojumā Vitrupes krastā, tāpēc sākotnēji saukta par Vitrupes lejas jeb Ķirbju muižu (vācu: Wittersbeck (Kürbis)). Pirmo reizi rakstos minēta 1491. gadā, kad Hanss Krīdeners to pārdevis Arentam Aderkasam kopā ar dzirnavām un krogu pie Brīdagas (Fridage). Zināms, ka Zviedru Vidzemes laikā tolaik Melhioram Falkenbergam piederošo muižu kopā ar trīs ciemiem (Massküll, Rammeneck, Ranneküll) un diviem krogiem 1638. gada maijā par 3500 dālderiem iegādājās zviedru armijas virsnieks Fabians fon Aderkass. 1643. gadā Ķirbižos bija viens no 6 zirgu maiņas punktiem pasta ceļā no Rīgas uz Pērnavu. Arī pēc Lielā Ziemeļu kara muiža palika Oto Magnusa fon Aderkasa (ap 1676–1753) īpašumā. Muižas īpašnieki šajā laikā mitinājušies Bīsteres pusmuižā (Büsterwolde).
Pēc 1753. gada muižas īpašnieks Georgs Dītrihs fon Aderkass uzcēla tagadējo Ķirbižu muižas kungu māju, kas 19. gs. otrajā pusē tika apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem un apmesta. 19. gadsimta vidū Ķirbižu muižā par mājskolotāju neilgi strādāja Baumaņu Kārlis (1856–1858).
Pēc 1920. gada zemes reformas muižas dzīvojamā ēkā līdz 2001. gadam darbojās Ķirbižu pamatskola, bet muižas klētī tika iekārtots Meža muzejs. 2006. gadā agrākās muižas centra ēkas privatizēja ceļu būves firmas SIA Binders valdes loceklis Normunds Luste. Tagad atjaunota pagrabklēts, rekonstruēta un restaurēta kungu māja, demontēts stallis, labiekārtots parks.
Arhitektūra
18. gadsimta vidū celtā kungu māja bija koka guļbūve uz laukakmeņu mūra cokolstāva. Tā bija labi proporcionēta, simetriska, segta ar mansarda jumtu. Guļbaļķus sedza dēļu apšuvums. Ēkas parādes fasādes malās bija izbūvēti spārni, bet centrā – mezonīns ar trīsstūra frontonu. Pie galvenās ieejas bija veidots toskāniskā ordera kolonnu balstīts lievenis. Pagrabā atrodas desmit lielākas vai mazākas telpas, kas ir caurstaigājamas, bet vietām pieejamas no šauriem koridoriem. Kungu mājas pirmajā stāvā atrodas halle jeb priekšnams ar kāpnēm uz otrā stāva Lielo zāli, kuras abās pusēs anfilādē virknējās telpas. Eklektisma stilā veidoto zāles grīdu sedza ornamentālā rakstā veidots ozolkoka parkets. Kungu mājā saglabājušās vairākas vēsturiski vērtīgas durvju vērtnes, kas attiecināmas 18. gadsimtam un 19. gadsimta pirmajai pusei. Ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas laikā tika atrasti krāšņu podiņu krāšņu fragmenti. Noņemot vēlāka laika griestu apdari, kādā otrā stāva telpā restaurācijas laikā atklājās labi saglabājušies 18. gs. vidus griestu gleznojumi. Ģeometrisks ornaments mijās ar akantu lapu vijumiem, ar panaivām spirālēm to visu mēģinot saistīt vienotā kompozīcijā. Lai aizpildītu vietu, kas veidojās starp sijās esošo spirālveida gleznojumiem un pārseguma sijām, izmantoti eksotisku putnu attēlojumi.
lv.wikipedia.org