Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Jumurdas muižas pils

Jumurdas muižas kungu māju celta drīz pēc 1856. gadā, kad muiža nonāca Alvila fon Tranzē īpašumā. Viens no visagrīnākajiem Latvijas historisma piļu arhitektūras piemēriem, fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums. Ēkas ārējā plānojumā villu arhitektūras kompozīcijas principi apvienoti ar angļu neogotikai raksturīgo torni. Būvdarbus vadīja lībiešu būvmeistars Mārcis Sārums. 1905. gadā pils tika nopostīta. No 1906. gada līdz 1909. gadam tās īpašnieks bija medicīnas doktors Reinholds Mihaels Liepiņš. Pils atjaunota 1907. gadā. Pēdējais īpašnieks bijis mežkungs Liberts, kas Jumurdā ieradies no Krievijas un atpircis no Reinholda Liepiņa daļu muižas. Pirmā pasaules kara laikā sarkanie strēlnieki pilī rīkojuši balles. Pēc kara muižā apmetušies bezpajumtnieki. Vēlāk pirmajā stāvā ierīkota pienotava, bet kopš 1929. gada Jumurdas pamatskola.
zudusilatvija.lv

 

 

Jumurdas muižas atpūtas kompleksā ietilpst trīs ēkas ar numuriņiem, restorānu, terasi, konferenču zāli, kā arī pirts ēka ar lielu banketu zāli un 240 kvadrātmetrus liela vasaras telts.

Viesnīcas galvenā ēka savulaik bijusi muižas stallis, baltā ēka bija kalpu māja. Turpmāko gadu laikā arī Jumurdas pils tiks pārbūvēta par viesnīcu.

Šobrīd mums ir 102 pamatgultasvietas.

Atpūtas kompleksa rīcībā ir 17 hektāri zemes ar plašu parku, sporta laukumiem un peldvietām.
www.hoteljumurda.lv

 

 

Jumurdas muižas (vācu: Jummerdehn) kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā. Muižas parkā ezera krastā bijušajā muižas stallī un kalpu mājā iekārtota viesu māja.

Vēsture
Viduslaikos Jumurdas apkārtne atradās Ērgļu pilsnovadā un piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem Tīzenhauzeniem. Pirmās ziņas par Jumurdas muižu saglabājušās no 1523. gada, kad tās īpašnieks bija Reinholds Tīzenhauzens. Pēc Poļu-zviedru kara muižu kaducēja un piešķīra Janam Sapeham, kas to 1621. gadā atdāvināja Vilhelmam Tīzenhauzenam. Zviedru Vidzemes laikā Tīzenhauzeni muižu zaudēja, no 1638. gada to pārvaldīja Johans Štreifs fon Lauenšteins. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1736. gadā muiža restituēta Tīzenhauzenu dzimtai. 1784. gadā to nopirka Rīgas namnieks Ādams Henrihs fon Grote. 1852. gadā Eduards fon Tranzē Jumurdas muižu iegādājās savam vecākajam dēlam Alvilam fon Tranzē. Viņa laikā pēc 1856. gada uzcēla tagadējo muižas kungu māju. Dzejnieks Andrejs Pumpurs neilgu laiku (1872-1874) strādāja par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu.

1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu ēku daļēji nodedzināja, tad atkal līdz 1907. gadam atjaunoja tās jaunais īpašnieks ārsts Reinholds Miķelis Liepiņš. 1909. gadā daļu muižas iegādājās mežkungs Liberts. Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā muižas īpašnieki ēku pameta, 1917. gadā latviešu strēlnieki pilī rīkojuši balles. 1920. gada agrārās reformas gaitā Jumurdas muižu sadalīja 70 vienībās (no tām 13 bija rentes mājas) 1145,9 ha platībā. Muižas kungu māju piešķīra Jumurdas pagastam. Muižas pilī atradās pagasta administrācija, vēlāk pirmajā stāvā ierīkoja pienotavu, bet kopš 1929. gada pilī atradās Jumurdas pamatskola.

Kopš skolas slēgšanas pilī atradās Jumurdas pagasta padome un Jumurdas attīstības fonds.

Muižas kungu māja un parks
Jumurdas muižas kungu māja ir viens no visagrīnākajiem Latvijas historisma piļu arhitektūras piemēriem, fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums. Ēkas ārējā plānojumā villu arhitektūras kompozīcijas principi apvienoti ar angļu neogotikai raksturīgo torni. Būvdarbus vadīja būvmeistars Mārcis Sārums.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu