Īvandes muižas jaunā pils celta pretī vecajai kungu mājai 19. gs. 2. p. neoklasicisma stilā pēc arhitekta T. Zeilera projekta. Pils būvēta gravas malā, kurai pāri paveras plašas skatu perspektīvas.
Īvandes muiža, Muižas aleja, Īvande, Kuldīgas nov, LV-3313
+371 29 427 566
muiza.ivande@gmail.com
Vienas dienas izklaide Īvandes muižā
Ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien no 12.00 – 18.00
Muižas apskate kopā ar gidu
- Simbolisms – digitālās gleznas
- Eksotisko putnu un trušu apskate
- Stikla, porcelāna un māla keramikas ekspozīciju apskate
- Krāsains saldējums ar zaļo mērci
- Kuldīgā gatavots dzēriens, bezalkoholisks
- Koka intarsiju kolekcija
Īvandes muižas piedāvājums Jūsu vajadzībām:
- Eksotisko putnu kolekcija
- Elektro auto izbraukumi bērniem
- Stikla izstrādājumu kolekcija
- Rīgā ražotu porcelāna trauku kolekcija
- Trušu rotaļas un barošana
- Kolektīvu saliedēšanas pasākumi iestādēm
- Kuldīgā ražotu dzērienu degustācija un baudīšana
- Muižā gatavota ābolu sula
- Pasākumu un viesību serviss ar telpām un naktsmītnēm, līdz 62 personām, laikmetīgās un nostaļģiskās telpās
- Lapene un grila vietu piknikam
- Semināru telpas
- Nostaļģiskas atmiņas par keramiku
- Semināru telpas īstā klētī
- Simbolisms, kur seansa laikā, iespējams baudīt latviešu klasisko glezniecību 21 gadsimta mērcē
- Muižas un ekspozīciju apskate gida pavadībā
- Gards saldējums
- Ēdināšana un uzkodas
- Naktsmītnes tūristu grupām līdz 57 personām
Vēsture
Īvande kā viens no Livonijas valsts senās Bandavas kuršu ciemiem pirmo reizi rakstos minēts jau 13. gs. – 1253. gadā līgumā starp vāciem par kuršu novada sadali.
16. gs. Kurzemes hercogistes pirmsākumos, apvienojot senos kuršu ciemus – Īvandi, Edzes, Poses, Ķēvali, izveidojas Lielīvandes muiža. 1547. gadā pirmais Kurzemes hercogistes hercogs Gothards Ketlers Lielīvandi pārdeva savam kreditoram, kura pēcnācēji to pārdeva tālāk. Tā īpašnieki mainījās līdz pat 19. gs. beigām.
Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18. gs. beigu dzegas, koka kāpnes, kāpņu margas ar rotājumiem, iekšdurvju vērtnes un krāsns, kā arī saglabājušies ēkas sīkrūšu logi.
1853. gadā Lielīvandi nopirka barons Heikings un 1860. gadā viņa valdīšanas laikā uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Muižas arhitektūru veido arī saimniecības ēkas, grupētas stingrā simetrijā. Klēts un staļļi celti priekšējā pagalma abās malās. No kādreizējām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, palikušas četras. Jaunā pils kalpojusi vācu un latviešu vajadzībām vairāk kā 150 gadus.
Blakus pilij ierīkots parks ar dīķu sistēmu 6,9 ha platībā. Parks veidots austrumos un ziemeļos no centrālās ēkas. Tajā aug daudz vietējo kļavu, melnalkšņu, bērzu, ozolu, liepu, gobu, kā arī retāku sugu koki. Parkam pāri majestātiski slejas Baltijā lielākā Eiropas baltegle, tās garums 36 m, stumbra diametrs 120 cm. Savulaik šeit auga arī daži dižkoki – dižskabārdis, kura apkārtmērs bija 2,8 m un ozols ar tādu dobumu, kurā varēja ielīst pāris bērnu. Laiks darījis savu, un parkā vairs nav ne ozola, ne dižskabārža.
Īvandes pagastam secen nav gājis 1905. gads, kad 12. decembrī tiek dedzināta Lielīvandes pils. Īvandnieki nav klausījuši aicinājumam pili nepostīt, bet ņēmuši dažādas mantas, sagriezuši pēļus un tā purinājuši, ka koki alejā vēl ilgi bijuši pilni spalvām. Kad pils sākusi degt, 60 bruņoti vīri stāvējuši ap liesmām un tikai muižas kalpotājiem ļāvuši glābt savu mantu. Ugunsgrēka laikā gājuši bojā daudz dokumentu, tāpēc arī vēsturiskās ziņas par Īvandi ir tik skopas.
Edgara Heikinga valdīšanas laikā 1913. gadā Lielīvandes pili atjaunoja klasicisma stilā un veica plašus, tiem laikiem modernus labiekārtošanas darbus arhitekta Teodora Osten-Seka vadībā. Ierīkota centrālapkure un ūdensvads par 6833 rubļiem, apstiprināts plāns elektrības ievilkšanai. Pēc nacionalizācijas pils centrālapkures iekārtas pārdotas tūku fabrikai Kuldīgā. Labiekārtošanas darbus nebija lemts pabeigt, jo divdesmitajos gados zemes reformas laikā barons Heikings ar dēlu aizbraukuši uz Vāciju, bet barona māsas apmetušās Kuldīgā Kalna ielā 17, kur vēlāk arī mirušas. Agrārās reformas rezultātā Heikingu dzimtai piederošo Lielīvandes muižu ar tai piekrītošām Vecmuižas, Edzes pusmuižām un Īvandes mācītājmuižu sadalīja 71 vienībā 1246 ha kopplatībā. Mazīvandes muižu ar Apūzes pusmuižu sadalīja 23 vienībās 413 ha kopplatībā, Tadaižu muižu sadalīja 20 vienībās 354 ha kopplatībā.
Pēc pirmā pasaules kara Latvijas neatkarības gados pilī atradās Tautas nams, lauksaimniecības biedrība „Vārpa”, pagasta valde. Pēc muižnieku aiziešanas pils atbrīvojusies, un 1938. gadā tajā izvietojās Īvandes sešklasīgā pamatskola, kuras pirmais izlaidums bija 1939. gada 29. maijā. Līdz 1938. gadam mācības notika vecajā skolas ēkā blakus „Garaušu” mājām. 1940./41. mācību gadā skolu pārdēvēja par Īvandes pagasta nepilno vidusskolu, kurā mācījās 150 skolēnu un strādāja 5 skolotāji direktora Jāņa Šetlera vadībā.
1996. gadā Īvandes pašvaldība Īvandes muižu atguva savā īpašumā, ko līdz 2014. gadam apsaimnieko pašvaldības uzņēmums SIA „Īvandes muiža”. 2014. gadā uzņēmums pārdots privātīpašniekam. SIA nodarbojas ar tūrismu, viesu uzņemšanu un sadarbībā ar pašvaldību pamazām atjauno muižas ēkas. Bez tam muižas galvenajā ēkā šobrīd izvietota Īvandes pagasta pārvalde un pagasta bibliotēka. No 1993. līdz 2007. gadam šeit darbojās arī Īvandes sākumskola, kuru bērnu trūkuma dēļ diemžēl nācās slēgt.
ivande.lv