Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Gaujienas muižas pils

[193-] www.zudusilatvija.lv

Gaujienas muižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gadsimta beigās, bet Gaujienas muižas pils būvēta 1827. gadā. Līdz 1918. gadam muiža piederēja fon Vulfu dzimtai vēlīnā klasicisma stilā un vēlāk papildināta ar 6 kolonnu portiku. Pie pils parādes durvīm ir divas lauvas. Pilī daļēji saglabājusies sākotnējā interjeru apdare. No 1922. gada pilī atrodas Gaujienas ģimnāzija. Pie muižas kompleksa pieder daudz ēku, no tām interesantākais ir zirgu stallis. Plašo parku atdzīvina dīķis. Esot parkā, jāuzmeklē avots "Lauvas mute", kas izplūst no nelielas mākslīgi veidotas grotas. Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1922. gadā Latvijas valsts daļu no bijušās Gaujienas muižas centra par īpašiem nopelniem piešķir Latvijas konservatorijas dibinātājam, komponistam un profesoram Jāzepam Vītolam (1863. gada 26. jūlijs – 1948. gada 24. aprīlis). Gaujienas muižas aldara mājā, kurā no 1922. līdz 1944. gadam komponists dzīvoja, iekārtots Jāzepa Vītola muzejs "Anniņas".

www.zudusilatvija.lv

 

Jaunās pilsmuižas celtniecība
Pēc H.B fon Rautenfelda nāves muižu mantoja viņa dēls. Tikmēr Vidzemē plašus īpašumus pirkt un mantot sāka Johans Vulfs (14.05.1663. – 05.02.1748). Viņš iegādājās Aumeistaru muižu un 12 gadu garumā nomājas arī Gaujienas pilsmuižu. 1818. gada 17. februārī Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, Johana fon Vulfa dēls, kļūst par Gaujienas muižas īpašnieku, nopērkot īpašumu no H.B fon Rautenfelda dēla. Barons nebija apmierināts ar novecojušajām koka saimniecības ēkām izņemot klēti un spirta brūzi, kuras bija celtas no dolomīta. Gaujienas centra pārbūve sākusies ar jaunās pils celšanu, kuras vieta izraudzīta tā, lai no tās veras skaists uz apkārtni. Būvdarbi norisinājās no 1818.1827. gadam, kad tika pabeigta pils pamat korpusa būve un iekštelpas iekārotas barona un viņa ģimenes vajadzībām.

 

Pilsmuižas otrais būvniecības etaps
Ādolfs Heinrihs fon Vulfs mira 1843. gada 9. novembrī Ausmetaros. Gaujienas pilsmuižu un vēl 11 muižas ieguva barona dēls Juliuss Voldemārs fon Vulfs. Viņš turpināja tēva iesākto un savu darbību iesāka ar jaunās pils korpusa pārbūvi, kuru pabeidza ap 1850.g. Gaujienas pils celta vēlīnā klasicisma stilā. Parādes durvis sargā divas guļošas lauvas. Dažādas interjera nianses un detaļas laika gaitā ir zudušas, taču daudz kas ir arī saglabājies, piemēram kolonas, griestu gleznojumi, parketa grīdas, pils kāpnes. Skolas vajadzībām tika apvienotas trīs barona telpas: bibliotēka un bufetes istaba, ēdamistaba un viesu pieņemšanas zāle. Šobrīd šīs telpas kalpo kā skola zāle.

lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu