Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Embūtes pilsdrupas

Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils (vācu: Bischofsburg Amboten) un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē. Mūra pils bija celta aizsardzībai pret Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka iebrukumiem 13. un 14. gadsimtā. Embūtes pilsmuižas kungu māja celta 18. gadsimta sākumā, nodedzināta 1920. gadā un vairs nav atjaunota.

Pils pamatu laukums bija 30х50 metri, ap to bija uzbūvēts mūris, kas aizņēma visu pakalna virsotni. 9х20 metrus lielā dzīvojamā ēka atradās pils ziemeļaustrumu stūrī, tās apakšdaļa bija būvēta no laukakmeņiem, augšdaļa no ķieģeļiem. Pie ieejas bija sargtorņi 7 m diametrā.

Vēsture
Kurzemes bīskapija Embūtes pilsnovadu savā pārvaldībā ieguva pēc Kursas valsts sadalīšanas 1253. gadā. Embūtes bīskapa pils celta apmēram puskilometru no senā kuršu Embūtes pilskalna (Anbotens jeb tautā saukts par "Induļa pilskalnu") Lankas upes labajā krastā. Pils būve uzsākta jau 1265. gadā Livonijas ordeņa mestra Konrāda fon Manderna laikā. Pils bija Kurzemes bīskapijas Embūtes fogta un kapitāna rezidence, bet reizēm tajā uzturējās arī Kurzemes bīskapi.

1537. gadā Embūtes pili savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1560. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1576. gadā Embūtes pili savā īpašumā ieguva viņa vasalis Krīdeners, bet uz Embūtes pili savas pretenzijas pieteica arī Priekules muižas īpašnieks Korfs.

Piltenes mantojuma kara laikā 1583. gada 31. maijā Embūtes pili ieņēma poļu pulkvedis A. Oborskis, bet 21. augustā karalis Stefans Batorijs pili uzdāvināja Ketleru dzimtai. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1595. gadā karalis Sigismunds II Augusts apstiprināja Ketleru tiesības uz Embūtes pili, kuru viņi 1653. gadā par 50 tūkstošiem florīnu pārdeva Emeriham fon Mirbaham.

Lielā Ziemeļu kara laikā pili 1702. gadā izpostīja Zviedrijas karaspēks, pēc tam pils īpašnieks Fromholds fon Mirbahs pakalnā blakus vecajai pilij uzcēla jaunu muižas kungu māju. 1846. gadā Embūtes muižu iegādājās Oto fon Ostenzakens, bet 1910. gadā Hanss fon Hāns. Kad 1920. gada agrārās reformas laikā viņa atraitnei pili atsavināja, viņa devās uz Vāciju, bet pils neskaidros apstākļos nodega un pēc tam vairs netika atjaunota.
lv.wikipedia.org

 

Vācu iebrucējiem, dalot Kursu 13. gs., Embūtes teritoriju 1253. gadā iedalīja Kurzemes bīskapijai. Bīskapa galvenais sēdeklis atradās Piltenē, bet tika celtas arī mūra pilis tuvā un tālākā apkārtnē. Mūra pilis Latvijā ir raksturīgi viduslaiku arheoloģijas pieminekļi un tās saistāmas ar periodu, ko dēvē par Vācu laikiem Livonijā (1160. – 1562. g.) Embūtes dabas parka teritorijā saglabājusies viena no viduslaiku piļu paliekām, arheoloģijas piemineklis: Embūtes viduslaiku pils (valsts aizsardzības Nr.1321) – 1265. gadā uzcelta bīskapa pils, ko nopostīja 18. gs. sākumā, Ziemeļu kara laikā, un tās teritorija Piltenes bīskapijā atradās līdz 1583. gadam. Šajā laikā pils un tai piegulošā zeme tikusi izlēņota bīskapa vasaļiem. Pils tika sagrauta 18. gs. sākumā Ziemelu karā. Uz sagrautās bīskapa pils bāzes uzcēla jauno muižas kungu māju un saimniecības ēkas, bet 19. gs. vidū īpašumu pārdeva rotmistram Otto fon Osten Sakenam, kas pilī veica iekštelpu pārbūves.

Savukārt, pēdējā pils īpašniece no 1910. gada bijusi baronese fon Hāna no Aizputes, kas 1919. gadā bermontiešu karaspēka atkāpšanās laikā, to nodedzināja un līdz ar tautiešiem emigrēja uz Vāciju.

Saglabājušās pils pazemes konstrukcijas, vaļņa paliekas, pils mūru fragmenti un apkārtējā kultūrainava.
daba.gov.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu