Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Durbes pilsdrupas

Durbes pils celta 14. gadsimtā. Pils gāja bojā Ziemeļu kara laikā un pēc tam nav atjaunota. Drupas līdz mūsdienām ir saglabājušās, ap tām 20. gadsimtā tika ierīkots parks.

Durbes ordeņpils pirmais pieminējums ir no 1387. gada. Durbes senākie nosaukumi bijuši terra durpis (latīņu valodā Durbes zeme) 1229. gadā (citos izdevumos 1230. gadā), vēlāk Dorben, Durben, Dorban. Durbes pils bijusi Vācu ordeņa Kuldīgas komturejas saimniecības pils. Iespējams, ka Durbes pils uzcelta laikā starp 1371. gadu un 1387. gadu. Kurzemes hercogistes laikā Durbes pilsētiņa uzplauka, pilī dzīvoja hercoga iecelts pilskungs (kapitāns, hauptmanis). 1701. gadā tajā iebruka zviedri, kas postīja pili un pilsētiņu. 1809. gada aprakstā minēts, ka no pils palikušas vairs nožēlojamas apkārtmūru drupas. 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss stiepies gar visu pils ziemeļu sienu, zem tā bijuši pagrabi (šodien saskatāmi padziļinājumi). Ārsienas pirmajā stāvā logi nav bijuši.
zudusilatvija.lv
www.zudusilatvija.lv

 


Durbes viduslaiku pils (vācu: Durben) bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē. Pils uzcelta pie senā Kursas kara ceļa uz Prūsiju vietā, kur tas šķērsoja purvāju pie Durbes ezera. Netālu no pils 1260. gada jūlijā notika Durbes kauja. Līdz mūsdienām saglabājušās pils austrumu un dienvidu mūra paliekas 10 metru augstumā.

Vēsture
Durbes ordeņa pils uzcelta kuršu Durbes pilsnovadā (latīņu: terra Durpis) pie Durbes purvāja (stagnum Dorben) un bija tieši pakļauta Kuldīgas komturiem, kas rezidēja Kuldīgas pilī. Pirmo reizi mūra pils hronikā pieminēta 1387. gadā kā pils "pretī Durbes priekšpilsētai" (latīņu: ante preurbium Durben). Jādomā, ka pirms tam galvenais novada pilskalns atradās vēl 1362. gadā pieminētajā Lindāles pilī (pie tagadējās Vecpils). Pilij bija arī saimnieciska nozīme, jo pie tās attīstījās miests, kurā 16. gadsimtā mituši 30 amatnieki.

Kurzemes hercogistes laikā Durbes pils atradās pie Jelgavas-Grobiņas pasta ceļa, 18. gadsimtā Durbes miestā bijuši 13 dažādu amatu meistari. 1651. gadā netālu no pils uzcēla jaunu mūra baznīcu. Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karaspēks 1701. gadā aplenca hercoga Durbes pili un tās mūrus sašāva ar lielgabaliem. Pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja.

Apraksts
Durbes ordeņa pils celta no laukakmeņiem Durbes senlejas austrumu malā, grūtāk aizsargājamajā dienvidu pusē bijis izrakts aizsarggrāvis, kas tagad aizbērts. Pils mūri sasniedza 1,5 metru biezumu un tās pamati aizņēma 59,5-61 х 56,5-60,4 metrus lielu laukumu. Ziemeļu mūra iekšpusē bija iebūvēts 8,7 metrus plats dzīvojamais korpuss ar pagrabiem zem tā.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu