Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Dobeles pilsdrupas

Adrese: Dobele
Tālrunis: 63721309
E-pasts: muzejs@dobele.lv
 
No kādreiz tik varenās pils līdz mūsdienām saglabājušās romantiskas pilsdrupas. Zemgaļu pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā.
 
Dobeles senāko iedzīvotāju – zemgaļu – apmetne te atradusies jau 1000 gadus p.m.ē. Senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils, kur bijis viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Pils vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, stāstot par kaujām, kas 13. gadsimtā notika starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. No 1279. līdz 1289. gadam Dobeles pils izturēja sešus ienaidnieka aplenkumus. 1289. gadā zemgaļi neuzvarēti pili pameta, paši to nodedzinot, un devās uz Rakti Lietuvā.
 
No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili, vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots parks. Līdz 1562. gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka – komtura mītne. Kurzemes – Zemgales hercogistes laikā pili pārraudzīja vairāki komendanti, pēdējais no tiem bija kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka.
 
Dobeles viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tā ir Dobeles senākā būve. Šodien ir saglabājušās tikai vareno mūru daļas. Jau kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem omulīgais pagalms ir dobelnieku iecienīta sarīkojumu vieta.

Līdzās zaļo pilsdārzs ar simtgadīgiem ošiem un liepām. To 1730. gados ierīkoja pēdējā Kurzemes hercogiene Doroteja – Pētera Bīrona trešā sieva.

2002. gadā ar Dobeles pilsētas domes atbalstu tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija. 2018. gadā trīs Zemgales pašvaldības – Jelgava, Dobele un Bauska – piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, sāka īstenot kopīgu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu – „Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā". Tā ietvaros pārbūvi piedzīvos Dobeles Livonijas ordeņa pils kapela, kā arī pils laukuma teritorija.

Ekskursantu grupām tiek piedāvātas ekskursijas atraktīvu pilsdāmu pavadībā.
www.dobele.lv

 

 

Dobeles pilsdrupas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Dobeles pils bija ordeņa komtura pils – saskaņā ar 1254. gada Zemgales dalīšanas līgumu Tērvetes un Dobeles pilsnovadu ieguva Livonijas ordenis. Ordeņa bruņienieki izvēlējās vietu jaunajai pilij vecajā zemgaļu pilskalnā, jo tas atradās stratēģiski izdevīgā un dabiski aizsargātā vietā. 1335. gadā (pēc Vartenberges Hermaņa hronikām) ordeņa brāļi ordeņa mestra Eberharda fon Mongeima laikā sāka celt savu pili no laukakmeņiem, kuru mestra Gosvina no Herikes laikā (1345–1359) pilnveidoja un nostiprināja.

1559. gadā mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pēdējam Dobeles komturam Tīsam fon der Rekem nodeva Dobeles pili un plašo novadu lietošanai uz mūžu, taču, pēc ordeņvalsts sabrukuma 1562. gadā, izcēlās strīds starp Tīsu fon der Reki un pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu Gotfrīdu Ketleru. Strīds tika atrisināts tikai beidzās tikai 1566. gadā, kad Tīss fon der Reke bija spiests no Dobeles atteikties un Dobele nonāca hercoga varā. 1568. gadā hercogs Gothards Ketlers Dobeles pili atdeva kā atraitnes daļu savai sievai Meklenburgas princesei Annai.

 

Zviedru – poļu karos Dobeles pili bez cīņas 1621., 1625., 1658., 1659. gados ieņēma zviedru karaspēks. Pils katrā reizē tika izlaupīta un postīta.

1701. gadā Dobeli atkal ienēma zviedri, pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pils tika apdzīvota (tiesa gan daļēji) un baznīcā tika noturēti dievvārdi līdz 1730. gadiem. Pēc tam pils tika pamesta, blakus esošās pilsētiņas iedzīvotāji pils mūrus sāka izmantot par būvmateriālu ieguves vietu. 20. gadsimta pirmajā pusē pils baznīcas vienā galā izbūvēja skatu platformu, pils pagalma stūrī uzcēla estrādi. Līdz ar kapellas, konventa ēkas korpusa un palasta ieejas portāla fragmentu saglabājušies neregulāras konfigurācijas apkārtmūra atliekas, aizsargrāvju vieta.
www.zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu