Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Degoles muiža (Degahlen)

Degoles muiža (19. gs. vidus) – saglabājusies muižas dzīvojamā ēka un saimniecības ēka. Blakus muižai parks (1.5 ha) ar svešzemju koku un krūmu stādījumiem. Pirms II pasaules kara Degoles muižā bija nabagmāja, austuve, pēc kara – pienotava. Vēlāk arī kolhoza "Apvienība" kantoris, tad – ciema padome līdz 1989. gadam.
www.vietas.lv

 


Degoles muižā saglabājusies muižas dzīvojamā ēka un saimniecības ēka. 1857. gadā netālu no muižas apbūves centra tika uzbūvētas holandiešu tipa vējdzirnavas, kas savulaik ietilpa muižas saimnieciskajā kompleksā, kas veidots 19. gadsimta 2. pusē. Dzīvojamā ēka saglabājusies salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kas ir apmesta divstāvu mūra ēka ar pagrabu. Tiek uzskatīts, ka ēka celta 1880. gadā, interesants ir tās plānojums, kas veidots T veidā, kam parādes fasādes daļa veido šķērsjomu. Iespējams, ka ēkas senākā – centrālā daļa būvēta jau 19. gadsimta vidū, kad sākta muižas centra apbūve un tika uzceltas arī muižas dzirnavas, bet 19. gadsimta 2. pusē veikta pārbūve un paplašināšana.

Muiža laikā no 1803. līdz 1920. gadam piederēja Kurzemes bruņniecībai. 1905. gadā to nomāja Pūres barons Aleksandrs fon Renne. Pēdējais muižas īpašnieks līda 1920. gadam bija Fridrihs fon Zēfelds.  1919. gadā muižas zemi nacionalizēja lielinieki un izveidoja padomju saimniecību. Savukārt agrārreformas laikā muižas zemi sadalīja 21 jaunsaimniecībā. Muižas pārvaldnieka māju piešķīra Irlavas pagasta nespējnieku patversmei, bet piebūvi – piensaimnieku biedrībai “Vaga”. Padomju okupācijas gados kungu mājā iekārtoja Izpildkomiteju un klubu.
manasvietas.blogspot.com

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu