Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Cēsu viduslaiku pils

Cēsu viduslaiku pils (Cēsu ordeņpils) ir viduslaiku pils Cēsīs, ilgstoši kalpojusi par Livonijas ordeņa mestra un Cēsu komturu un fogtu rezidenci un plašas teritorijas pārvaldes centru. Celta pirms 1218. gada. Viena no lielākajām un izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā, saglabājušās drupas gandrīz pilnā pils augstumā. Viena no priekšpilīm 18. gadsimtā pārbūvēta, tajā izveidojot Cēsu Jauno pili. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

 

Cēsu pilsētas pirmsākumi meklējami 800 gadu tālā pagātnē. Tie saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, ap kuru 13. gadsimtā veidojās pilsēta. Pils cauri gadsimtiem ir dalījusi savu likteni ar Cēsu pilsētu cīņās pret krievu, poļu un zviedru karapulkiem.

Vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, Cēsu pils savu pašreizējo arhitektonisko veidolu ieguva 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā. Pieeju pilij apgrūtināja aizsarggrāvji un stipru mūru ieskautas trīs pamatīgas priekšpilis. Labi nocietinātā pils pirmos nopietnos bojājumus guva tikai Livonijas karā (15581583), bet jau Lielā Ziemeļu kara sākumā pils bija piedzīvojusi tik daudzas varas maiņas un postījumu, ka vairs nav tikusi izmantota militāriem mērķiem.

 

Cēsu pils ir bijis viens no nozīmīgākajiem Vācu ordeņa politiskajiem, administratīvajiem un saimnieciskajiem centriem Livonijā. Cēsu pils varenākais viduslaiku Livonijas cietoksnis mūsdienās ir pats iespaidīgākais un vislabāk saglabājies pils drupu ansamblis Latvijā. Cēsu pils ir ne vien Cēsu pilsētas galvenais tūrisma apskates objekts, bet arī viens no apmeklētākajam viduslaiku nocietinājumiem valstī.

Cēsu Viduslaiku pils
Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Tālrunis: +371 64121815
              +371 28318318
E pasts: info@cesis.lv
            pils@cesis.lv
Darba laiks: P-S - 10-18; Sv - 10-17
cesupils.lv

 

Pils vēsture

800 gadu pastāvēšanas laikā Cēsu viduslaiku pils nozīme mainījusies tikpat ievērojami, cik tās ārējais veidols. Ap 1214. gadu celtā pils sākotnēji kalpoja par Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīvesvietu, bet sava nākamā saimnieka – Vācu ordeņa – valdīšanas laikā iemantoja Livonijas varenākā cietokšņa slavu. Pilī rezidēja Vācu ordeņa Livonijas zemes mestri; šeit uz ikgadējām sanāksmēm pulcējās ordeņa augstākie pavēlnieki. Cēsīs atradās ordeņa arhīvs un bibliotēka, kanceleja ar skriptoriju, kā arī mestra monētu kaltuve. Pils ievērojami cieta 1577. gadā, kad cara Ivana Bargā armijas uzbrukuma laikā, 300 pilī glābiņu meklējušie ļaudis izdarīja pašnāvību, uzspridzinoties ar šaujampulveri. Strauji attīstoties kara tehnikai, senais cietoksnis zaudēja savu militāro nozīmi, taču pili kā dzīvesvietu turpināja izmantot līdz pat 17. gadsimta nogalei. Pēc Lielā Ziemeļu kara pils tika pilnībā pamesta likteņa varā – lietus un sals pakāpeniski grāva bez jumtiem palikušās būves, bet pilsētnieki biezos mūrus izmantoja kā akmeņlauztuves. Tikai 19. gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par pili kā senatnes pieminekli, tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir viens no īpašākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā, kas ar savu neatkārtojamo pievilcību spēj piesaistīt ceļotājus no visas pasaules.

 

Uzzini vairāk: Interneta vietne „Cēsu pils vēsture”

cesupils.lv

 

1207. gadā Zobenbrāļu ordenis savā valdījumā ieguva teritorijas Gaujas kreisajā krastā un Cēsīs tika izvietota viena no četrām ordeņa konventa mītnēm atbalsta punktiem tālākajiem krustnešu iekarojumiem. Sākotnēji ordenis apmetās Riekstu kalnā esošajā Veccēsu pilī, taču jau drīz bija nepieciešams būvēt lielāku pili, kam izvēlējās pakalnu iepretī Riekstu kalnam.

Cēsu pils lielāku nozīmi ieguva tad, kad pēc ilgstošiem Rīgas un Livonijas ordeņa konfliktiem ordeņa mestrs 1481. gadā pārcēlās no Rīgas pils uz Cēsu pili. Cēsis bija Livonijas ordeņa centrs līdz 1561. gadam. Īpašu uzplaukumu Cēsu pils un Cēsis piedzīvoja ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga laikā no 1494. gada līdz 1535. gadam.

1577. gadā, Livonijas kara laikā pili aplenca krievu karaspēks un Cēsu pils aizstāvji pēc izmisīgas cīņas sevi uzspridzināja. Pils rietumu korpuss pēc spridzināšanas tā arī vairs netika atjaunots.
 
1582. gadā Cēsu pilī tika izvietots Polijas izveidotas Vidzemes katoļu bīskapijas centrs. 1604. gadā nelaimes gadījumā uzsprāga pils dienvidu korpusa zāle. 1626. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks. 1703. gadā pili izpostīja krievu armija un kopš tā laika Cēsu viduslaiku pils nav apdzīvota. 1777. gadā pili un apkārtējo teritoriju iegādājās grāfs Karls Eberhards fon Zīverss un viņa dzimtai tā piederēja līdz 1917. gadam. 1778. gadā bijušās priekšpils vietā tika uzcelta Cēsu Jaunā pils.

1952. gadā tika uzsākta Cēsu pilsdrupu konservācija un restaurācija. 1974. gadā tika uzsākti arheoloģiskie izrakumi Z. Apalas vadībā.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu