Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Bīriņu Pils

Bīriņu muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Koltzen) jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos. Muiža no 1813. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Pistolkorsu dzimtai.

Bīriņu muižas kungu māja ir būvēta neogotiskā stilā kā divstāvu ēka, tās centrālajā daļā ir trīsstāvu rizalīts. Visus četrus ēkas stūrus rotā tornīši, dienvidrietumu pusē atrodas lielais tornis. Bīriņu muižas kapličā atrodas bijušā īpašnieka L. A. Mellīna piemineklis.

Bīriņu Pils, Bīriņi, Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013
hotel@birinupils.lv
Tālr.: +371 29244927; +371 64024033
Fax: +371 64024035
www.birinupils.lv

Direktore – Solvita Muižniece - solvita@birinupils.lv; +371 29416661
Rezervāciju pieteikšana pasākumiem – Anita Bremmere – anita@birinupils.lv; +371 26521733
Rezervāciju pieteikšana viesnīcai, ekskursijām un izjādēm – Dina Tilaka – hotel@birinupils.lv; +371 29244927;  +371 64024033
Rezervāciju pieteikšana galdiņiem restorānā – Anita +371 26521733; anita@birinupils.lv


Bīriņu Pils viesnīca
Bīriņu Pils restorāns

 

Vēsture
Kā pirmais līvu Kubeseles pilsnovada Kolcenes muižas (līvu: Koldsell, vācu: Koltzen) īpašnieks 1574. gadā zināms Turaidas pārvaldnieks un rakstvedis Jānis Bīrings (Johannes Bürinck vai Büring). Viņš šo muižu ieguva par varonību Livonijas kara laikā, atbrīvojot Straupes, Turaidas un Cēsu pilis no Ivana IV karaspēka un no viņa uzvārda cēlās vietas nosaukums Bīriņi (Büringshof). Bīriņa muižai piederēja Eikaži un vēl seši zemnieku ciemi. Zviedru Vidzemes laikā par muižas īpašnieku kļuva Johans Hinderzons Reiters (1639), Rīgas birģermeistars Johans Flīgelns, Samsonu dzimta (no 1662). Pēc Vidzemes ievienošanas Krievijas impērijai par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Frīdrihs Mengdens (1725–1782), vēlāk viņa znots tiesnesis Ludvigs Augusts Mellīns, kas 1796.–1831. gadā bija Vidzemes guberņas virskonsistorijas direktors. 1793.–1795.gadā tika pārbūvēta Bīriņu muižas kungu māja.

1813. gadā muižu ieguva Mellīna znots Aleksejs fon Pistolkorss, bet viņa dēls Augusts fon Pistolkorss 1857.–1860. gadā veica jaunas muižas kungu mājas celtniecību pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822–1877) projekta. 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz Saulkrastiem (Neibādei), kur sāka veidot jaunu kūrortu. 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta R. H. Cirkvica projekta ēkas fasāde tika vienkāršota.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muiža tika nacionalizēta un piešķirta Rīgas grāmatrūpniecības slimokasei, kas 1926. gadā tajā ierīkoja atpūtas namu "Grāmatnieki". Pēc Otrā pasaules kara līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Pēc 1995. gada bijušās muižas ēkas tika privatizētas un pilī ierīkota viesnīca un konferenču telpas.

No 2009. gada pilī filmēti ārskati latviešu televīzijas seriālam "UgunsGrēks"
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu