Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Biksēres muiža

Biksēres muiža, Biksēre, Madonas novads, LV-4870
+371 28621303 (Andris Trečaks, LV, RU, GER),
+371 29424739 (Valda Kļaviņa, LV, RU, GER)
sarkani@madona.lv

Piedāvājums:

  • Biksēres muižas parka apskate. Gleznaino muižas parku rotā koktēlniecības simpoziju dalībnieku veidotās lielformāta brīvdabas skulptūras.
  • Privātā senlietu muzeja "Biksēres klēts" apmeklējums. Tajā izvietota ekspozīcija par Sarkaņu pagasta un bijušā Patkules pagasta vēstures liecībām (muzeja saimnieks Andris Trečaks, tel. 28621303).
  • Skatu panorāma. Tā kā muiža atrodas kalnā, no muižas pagalma paveras lieliska skatu panorāma. Šeit var redzēt, kā Vidzemes augstiene pakāpeniski pāriet Austrumlatvijas zemē.
  • Atpūtas vietas, lielās šūpoles. Muiža pagalmā atrodas lielas šūpoles, bet parkā ir ierīkotas vairākas atpūtas vietas.

www.madona.lv

 


Biksēres muiža vai Libes muiža (Libien) ir muižas ēku un parka komplekss Madonas novada Sarkaņu pagasta Biksērē. Komplekss, ko tagad sauc par Biksēres muižu, patiesībā ir Libes muiža. Biksēres muiža atradusies 2,5 km tālāk.

Vēsture
Biksēres muiža pirmo reizi rakstos minēta 1583. gadā, kad Polijas karalis Stefans Batorijs muižu izlēņoja kādam Heinriham Ramelam. Vēlākā laikā muižas īpašnieki ir vairākkārt mainījušies. 1824. gada 20. janvārī muiža nonāca Johana Eduarda Magnusa īpašumā. Magnusu dzimtai Biksēres muižas centrs piederēja līdz pat 1939. gadam.

Ēkas
Mūsdienās skatāmās muižas kompleksa ēkas saglabājušās no muižkunga Magnusa laikiem. Muižas kungu mājas galā uzbūvēts neogotisks tornītis, ko nereti dēvē par arhitektonisku kuriozu. Muižas kungu mājā tagad atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde. Muižas klētī (magazīnā) ir izveidots muzejs "Biksēres klēts", kur ir aplūkojama senlietu kolekcija, kas savākta dažādās pagasta sētās. Atšķirībā no citiem muzejiem šeit eksponātus drīkst aiztikt ar rokām. Biksēres muižas ansamblī bez saimniecības ēkām un kalpu mājām ietilpa arī krogs un pat tenisa korti. Kādreizējā muižas golfa laukuma teritorijā ir uzcelta estrāde. Pie muižas ir 15 ha plašs parks, kurā izvietotas koktēlniecības simpoziju dalībnieku veidotās skulptūras un iekārtota plaša skulptūru apskates taka. Simpoziji šeit tika organizēti sākot ar 1987. gadu, un tajos ir ņēmuši dalību mākslinieki no Latvijas, Dānijas, Kanādas un Lietuvas. Pēdējais plenērs šeit notika 2006. gadā.
lv.wikipedia.org

 


Biksēres muiža (Lybei Hoff, Lybienhoff; latviešu – Biksēris, Libes muiža) senāk piederēja Teodoram Patcam. 1583. gadā viņš zaudēja muižu ritmeistaram Henrikam Ramelam. Šajā gadā Libes muiža pirmo reizi minēta rakstos. H. Pamels 1594. gadā 19. augustā par 10500 markām pārdeva muižu Kasperam Plāteram. 1596. gadā Bērzaunes barons Johans Tīsenhausens pārdeva šo pusmuižu Johannam Vīgantam, kurš to savā īpašumā ieguva tikai 1615. gadā. Domājams, ka leitnants Vilhelms Burhovdens bijis Vīganta znots, kam 1625. gada 29. augustā Gustavs Ādolfs piešķīris Biksēri kopā ar Vilkenpāli, un 1631. gadā 7. jūlijā zem Norkepinga lēmējtiesas šis īpašums ticis apstiprināts. Pēc V. Burhovena nāves pusmuižu mantoja viņa dēls Valters Burhovdens, kuram tā piederēja redukcijas laikā. Viņš atstāja mantojumā savam dēlam tiesas priekšsēdētājam Kristofam Reinholdam Burhovdenam, kurš šo muižu pēc 1738. gada nodeva majora Vitena jaunlaulātajai meitai Katarinai Elizabetei.1764. gada 21. maijā par labu savam znotam majoram Henriham Johannam Rukštelim. Katarina Elizabete par 700 tāleriem atteicās no savām tiesībām uz šo muižu.

1804. gada 2. jūlijā pēc zemnieku likumu izdošanas par 25100 tāleriem pusmuižu pārņēma viņa dēls leitnants Johanns Georgs Ruktšilers, kurš to 1816. gada 23. februārī par 35082 sudraba rubļiem un 52 kapeikām ieķīlāja atraitnei Elizabetei Magnusai, dzimušai Štengerei. Viņa to 1820. gada 26. oktobrī likumīgā ceļā piešķīra savam otrajam vīram prieķšsēdētāja kolēģim Hofrātam Rūdolfam Nojendālam, kuram šo ēku pierakstīja 1821. gada 10. novembrī.

1824. gada 20. janvārī (kor. 1824. gada 3. februārī) Lesteri ieķīlāja to par 32470 sudraba rubļiem. Viņu znots Johanns Eduards Magnuss 1837. gada 29. aprīlī par 42970 sudraba rubļiem atpirka šo pusmuižu savai mātei, kura to pierakstīja 1837. gada 3. maijā. Šī pati Biksēres pusmuiža sakarā ar mantošanas tiesībām nonāca viņas dēla draudzes tiesneša Johanna Eduarda Magnusa īpašumā, kuru 1846. gada 26. aprīlī (ar Nr. 1014), 1847. gada 14. februārī (ar Nr. 2023, kor. 1847. gada 18. maijā) Līvzemes tiesa apstiprināja.

Biksēres pusmuižā bija pašiem savs krogs, tagad tur atrodas dzīvokļi, kā arī no muižas galvenās ēkas uz leju atradās tenisa kortu laukums, kura vietā tagad ir uzcelta Biksēres estrāde. Pusmuižas dzīvojamai ēkai bija smieklīga izmēra tornis, kurā atradās skatu laukums.

Ilgākie Biksēres pusmuižas īpašnieki ir bijuši Magnusu dzimtas pārstāvji jeb Magnūži, kurus piemin vienīgi ar ļaunu. Toties lielmāti piemin ar labu, jo viņa esot bijusi ne vien izpalīdzīga, bet arī skaista un draudzīga ar iedzīvotājiem. Vecā Magnūža laikā pārvaldnieks bijis Jānis Stalbovs, kas pēc cilvēku atmiņām ir bijis liels dzērājs. Pēc nāves Magnūzis tika apbedīts Biksēres pils parkā, arī vēl tagad ir saglabājusies šī kapu vieta. Netālu atrodama ir arī medību suņu kapu vieta.
www.zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu