Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Bērzmuiža (Bershof)

Bērzmuiža (Bershof) ir 18. gadsimta 1. puses celtne. No sākotnējām konstrukcijām saglabājušās velves un manteļskursteņa vieta cokolstāvā, fasādi rotā stūru rustojums. 20. gadsimta 70. gados, kad muižas dzīvojamā ēkā izcēlās ugunsgrēks, gāja bojā durvju vērtnes ar barokāliem pildiņiem, ārdurvju vērtnes, ampīra stila krāsns. Pēc tam celtni ilgu laiku neizmantoja. 1984. gadā tika veikti remontdarbi, pielāgojot ēku dzīvokļiem – uzbūvēja koka starpsienas, tās apšuva ar reģipsi. Pēc šīm pārbūvēm pazudusi ugunsgrēkā saglabājusies ampīra glazētu podiņu krāsns. No pārējām muižas apbūves kompleksa saglabājusies kalpu māja un klēts. Māla kleķa celtnes labā saglabātības pakāpe ir pat pārsteidzoša, te ir arī vecās durvju vērtnes ar kaltām naglām.
www.zudusilatvija.lv

 


Muižas nosaukuma izcelsme ir neskaidra un no vācu valodas Bershof latviskots kā Bērzmuiža. Tomēr ar bērziem kā kokiem šī vieta nav saistāma. Kā versija apskatāms pieņēmums, ka lai gan pašreiz esošie dokumenti to nenorāda, īpašums reiz piederējis Bēru dzimtai (vācu: von Baehr vai von Bähr). Bēriem Zemgalē piederējušas vairāki īpašumi un tiem nosaukumos ir atsauce uz dzimtu, piemēram: Bērvircavas muiža (vācu: Behrs Würzau). 1661. gadā hercogs Jēkabs to izlēņoja pulkvedim Johanam Lībekam, 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhems par īpašiem nopelniem muižu piešķīra ģenerālim Kārlim Ēvaldam fon Rennem (Carl Ewald Roenne 1663–1716), izveidojot fideikomisu.

Pēdējais muižas īpašnieks bija Pauls fon Renne (1857–1925), kurš pilnvaroja to pārraudzīt savam brālēna dēlam Aleksandram fon Rennem (1882–1945). 1918. gadā muižu izīrēja Jānim Ceplītim, bet 1920. gadā to pārņēma valsts. Pēc agrārās reformas 1921. gadā muižas kungu mājā iekārtoja Codes-Bērzu 6. klasīgo pamatskolu. Vēlāk tās nosaukumi bija Codes-Bērzmuižas pilnā pamatskola, Codes–Bērzu pamatskola, Bērzu tautskola, Bērzu septiņgadīgā skola, Bērzu astoņgadīgā skola, Bērzu nepilnā vidusskola, Bērzu deviņgadīgā skola, Bērzu pamatskola. 1925. gadā apstiprināja arhitekta Paula Kundziņa pārbūves projektu ēkas piemērošanai skolas vajadzībām, ko nerealizēja finansējuma trūkuma dēļ. Muižas kalpu mājā tiek ierīkoti dzīvojamās telpas skolotājiem, no tā arī veidojies lokāli lietotais un īpašumu dokumentos atrodamais nosaukums – Skolotāju māja.

 

Pēc Otrā pasaules kara kungu mājas ēkā tika veikti remontadarbi (1957), aizstājot kārniņu jumtu pret šīfera jumtu, zaudējot jumta izbūves. Iekštelpās likvidējot anfilādes principu un izveidojot gaiteni otrajā stāvā, tādā veidā telpas piemērojot skolas funkcijai. Līdzīgs priekšlikums bija arī arh. P. Kundziņam viņa sākotnējā pārbūves projektā. Skolas vajadzībām izveidota arī neliela zāle. Pašreizējais šīfera jumta segums skolai uzlikts pēc 1977. gada. Bijusī muižas kalpu mājai tiek izbūvēts paplašināts 2. stāvs. 1977. gada ziemā skolas ēkai nodeg 3. stāva dienvidu daļa ar vēsturiskajām jumta konstrukcijām, pēc negadījuma skola pameta telpas un tika pārcelta uz Vecskolām pie Mežotnes (Kolhoza Strēlnieks kultūras namu). 1984. gadā ēkā ierīkoja 13 dzīvokļus, pārbūves rezultātā nojauca ampīra stila glazētu podiņu krāsni. 2017. gadā ēka atradās avārijas stāvoklī un Bauskas novada dome to pārdeva izsolē.

 

Muižas īpašnieku uzskaitījums:

  • Kārlis Ēvalds Renne (Carl Ewald Roenne, 1663–1716)
  • Kārlis Renne (Carl Roenne, 1700–1733)
  • Kristiāns Renne (Freiherr Christian von Rönne, 1763–1819)
  • Georgs Renne (Georg Christoph Philipp Roenne, 1789–1856)
  • Eduards Renne (Eduard Roenne, 1828–1881)
  • Kārlis Frīdrihs Renne (Carl Friedrich Nicolai Johann Roenne, 1843–1898)
  • Pauls Renne (Paul v. Rönne, 1898–1920)

lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu