Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Aizkraukles pilsdrupas

Aizkraukles viduslaiku ordeņpils drupas atrodas Aizkraukles pagastā Daugavas krastā pie Karikstes ietekas. Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils (latīņu: castrum Ascrad, vācu: Ordensburg Ascheraden) 13. – 17. gadsimtā. Viduslaiku Livonijā tā bija Aizkraukles komturejas galvenā pils Daugavas labajā krastā. To norobežoja Daugavas augstais krasts un Karikstes upītes grava.


Livonijas ordeņa Aizkraukles pils drupas

Aizkraukle bija viena no galvenajām Livonijas ordeņpilīm, komturejas centrs – tās zemes atradās abos Daugavas krastos. Kreisā krasta teritorija bija lielāka par labā krasta apgabalu ap pili. Komturejā bija vēl viena ordeņa blakuspils jeb saimniecības pils – Altene.

 

Sākotnēji ordeņpils atradās lībiešu pilskalnā, rakstos tā pieminēta no 13. gs. 14. gs. otrajā pusē celta jauna ordeņpils pie Karīkstes upes. Te atradās pārceltuve, kur Daugavu krustoja ceļš, kas veda no Kurzemes, caur Zemgali un Sēliju, uz Vidzemi.

 

Pēc nocietinājuma plānojuma Aizkraukle pārstāv no sauszemes atgrieztas pils tipu. Pussala pārrakta grāvjiem, kas atdala divas priekšpilis. Pirmais grāvis, ap 10 m plats, nodalīja galveno pili no priekšpils un savienoja Daugavu ar Karīksti. Otrais grāvis rakts starp pirmo priekšpili un otro priekšpili jeb pilsapmetni.16. gs. vidū pils bija labi nocietināta aizsargceltne, nozīmīgs ordeņa atbalsta punkts.

 

Galvenā pils celta divos būvperiodos. Pirmajā – 14. gs., uzcelta ap 40 x 50 m liela ordeņa kastela ar četriem korpusiem un regulāru iekšējo pagalmu. Otrajā – 15. gs. otrajā pusē, parādoties ugunsieročiem, uzcelts viens vai divi apaļie lielgabalu torņi. Būvniecībā izmantoti rupji tēsti dolomīta gabali vai plāksnes, atsevišķi laukakmeņi. Sarkanie ķieģeļi, saistīti kaļķu javā, izmantoti ailu apdarē un būvējot velves.

 

Livonijas kara laikā pili 1577. g. ieņēma krievi. 1581. g. poļi un Rīgas kareivji piespieda krievus atstāt pili. Par kara laika postījumiem vēsta poļu valdības uzdevumā 1599. g. veiktā revīzija. Secināts, ka pils daļēji izpostīta un tagad stāv tukša. Kādā 1680. g. aprakstā pils vietā jau minētas vienīgi drupas. No pamestās pils izlauztie akmeņi izmantoti ceļot Aizkraukles baznīcu, muižu un Jaunjelgavu.

 

Mainoties politiskajai situācijai, 17.gs. Daugavas kreiso krasta zemes pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogiste, bet labā krasta zemes nonāca Zviedrijas karalistes valdījumā. Aizkraukles vietā 17. gs. par novada pārvaldes centru labajā krastā izveidojās Koknese, bet kreisajā Jaunjelgava.
Teksts no informācijas plāksnes

 

 

13. gs. sākumā Aizkraukle bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem upes labajā krastā. Aizkraukles pilskalnā (blakus Ašķeres strautam) atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis". 1205. gadā Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki šo pili nodedzināja, bet pēc gada Aizkrauklē ieradās pirmie kristīgās ticības sludinātāji, kuri piespieda aizkraukliešus pieņemt katoļticību.
 
Aizkraukles mūra pils pie Karikstes upes celta ap 1211. gadu lielā steigā kā aizsargs pret leišu sirotājiem un tajā saimniekoja Zobenbrāļu ordeņa komturi. 1226. gadā (citur – 1230.g) to ieņēma Viesturs, bet nespēja tur ilgi noturēties.
 
Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237. gadā Aizkraukles pili pārvalda Livonijas ordenis. 1279. gada 5. martā pie Aizkraukles notiek viena no lielākajām kaujām, kas ietekmēja zemgaļu likteni. Šajā dienā vācu karaspēks ar bagātu laupījumu atgriezās no karagājiena Lietuvā. Lietuvieši dzinās pakaļ, pie Aizkraukles karaspēku panāca un uzbruka. Sadursmes brīdī Nameiša vadītie zemgaļu karavīri, kas bija spiesti iet līdzi krustnešiem sirojumā uz Lietuvu, pameta tos un pievienojās leišiem. Vācieši kauju zaudēja, tajā krita 71 Vācu ordeņa bruņinieks, daudzi Rīgas arhibīskapijai un citām zemēm pakļautie bruņinieki un ieroču nesēji. Dzīvību zaudēja arī pats ordeņa mestrs Ernsts. Tā ir viena no izcilākajām 13. gadsimta kaujām, kur uzvaru izcīnīja vietējo cilšu karaspēks. Pēc kaujas Zemgalē sākās brīvības karš.
 
1559. g. Aizkraukle tika ieķīlāta poļiem, 1577. g. to ieņem krievi Ivana Bargā vadībā. Līdz 1633. g. pils vēl bija vesela, bet jau 1680. g. no tās palikušas tikai drupas. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai vienas sienas fragmenti un pamati.

Pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.
www.aizkraukle.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu