Gaiziņkalns

Šis un tas par Gaiziņkalnu:

Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad, ne vēlāk kā trešajā dienā, gadāmi nokrišņi.

• Gaiziņkalna klimatiskie apstākļi raksturīgi ar to, ka ziema šeit sākas divas nedēļas ātrāk, bet beidzas divas nedēļas vēlāk nekā citviet Latvijā.
• Kāda teika vēsta, ka sen senos laikos Vidzemē dzīvojuši arī kurši un Latgales latvieši, bet ap Gaiziņu bijusi Vidus zeme, no kā tad arī radies vārds Vidzeme.
• Kalna virsotnē atrodas 8 kanšu betona stabs ar krustiņu uz tā. Tas ir reperis – augstuma atzīme jeb piesaiste ģeodēziskajiem uzmērījumiem. 
• Romantiskākā Gaiziņa nogāze Dāmu paradīze savu nosaukumu ieguvusi pateicoties tam, ka jau no seniem laikiem šo terasveidīgo, aizvējā esošo kalna pusi bija iecienījušas daiļā dzimuma slēpotājas.
• Skatoties pār Dāmu paradīzes nogāzi - paveras skats uz Blāžu kalnu, aiz kura pacēlušies Bolēnu un Tomēnu pakalni. Tiem, kam paveiksies - nogāzes kreisajā pusē varbūt izdosies saskatīt tālumā esošās Cesvaines pils torņus vai Madonas pilsētas pakalnus.
• Skatoties pār Rietumu nogāzi, tālumā varbūt saredzēsiet Vestienas ciematu, bet kalna ielejā starp koku puduriem – Avošiņa ezeriņu.
• Senāk, kad Gaiziņa virsotnē koki vēl nebija sakuplojuši, skaidrā laikā varējis saredzēt sešu baznīcu torņus: Ērgļos, Vestienā, Bērzaunē, Kalsnavā, Lazdonā un pat Cesvainē, bet ziemas vakaros – sveču liesmas 9 pagastu māju logos.
• Gaiziņkana saulrieta pusē atrodas Mazā Golgāta nogāze. Raugoties tālumā, pār Mazā Golgāta nogāzi, var redzēt Talejas ezeru ar lielo Velnakmeni un otro Latvijas augstāko pauguru – Sirdskalnu (296,8 m.v.j.l.).
• Golgāts – ziemeļu puses nogāze, kura jau vissenāk tikusi izmantota slēpošanas priekiem. Pirmais bugelis jeb pacēlājs Golgātā uzstādīts 1965. gadā, bet līdz tam slēpotgribētāji kalnā tikuši paši saviem spēkiem. Un ne jau tikai kalnā, arī uz pašu Gaiziņu agrāk ticis mērots ceļš ar kājām vai slēpēm no 20 km apkārtnes.
• Kalna pakājē redzamais Viešūra ezers ir apkārtnē pazīstams ar vairākiem nosaukumiem: Kaķīša, Vēžu vai pat Devēnas ezers. Tā platība ir 166 ha, bet vidējais dziļums ir apmēram 10 m. Ezera dibens esot ļoti nelīdzens, tajā esot vismaz 4 augstienes, kur katrai dots savs nosaukums. Ļaudis zina stāstīt, ka ar Gaiziņkalnu varētu aizbērt tikai pusi no Viešūra ezera.

Ap Gaiziņkalnu plešas dabas parka "Gaiziņkalns" teritorijā. Dabas parks izvietojies Madonas novada Vestienas, Bērzaunes un Aronas pagastos. Tas aptver pauguraini ap Talejas ezeru un Viešūra (Kaķīša) ezeru ar Latvijas augstāko virsotni Gaiziņkalnu vidū. Kopumā Gaiziņkalna dabas parka platība ir 2026 ha. Gaiziņkalna dabas parks atrodas aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena". 

Gaiziņkalna teritorija ir privātīpašums, kurš pieder vairākiem zemes īpašniekiem. Kalna virsotne 2,5 hektāru platībā kopš 2012. gada vasaras no privātajiem zemes īpašniekiem nomā Madonas novada pašvaldība. 
www.madona.lv