Garums: 3 km
Embūtes dabas taka iepazīstina ar Embūtes senleju, kas bijusi sena apdzīvota un sakrāla vieta. Tā ir viena no skaistākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām, kas atrodas starp vairākus desmitus metru augstiem pauguriem – Pavārkalnu, Vēreskalnu, Radiņkalnu, Embūtes pilskalnu un Krievu kalnu. Senleja plešas apmēram 4km apkārtnē. No 1977. gada šeit izveidots dabas parks senlejas vērtīgo gravu un nogāžu mežu aizsardzībai.
Senleja tiek uzskatīta par senu svētvietu, tā apvīta ar teikām un nostāstiem. Ieeju senlejā simbolizē stilizētas senlejas vārtu zīmes – 2 kuršu zobeni – kuršu vadoņa Induļa un viņa drauga Pūdiķa atstātie zobeni un vairogi, katrs savā ceļa pusē, kas sargā ceļu, kurš ved uz Embūtes senleju un Joda leju. Zobeni rada mītisku noskaņu un joprojām norāda uz diženo kuršu klātbūtni Embūtes senlejā.
Dabas takā izbūvētas jaunas kāpnes, skatu platformas un skatu tornis. Taku ieteicams sākt no Embūtes Tūrisma informācijas centra, turpat var arī ērti novietot auto.
Ejot dabas taku, noteikti apmeklējiet Embūtes agrākās muižas un vācu bruņinieku pils drupas, Embūtes baznīcas drupas, kuršu zobenus, skatu torni, Joda dambi un ieleju, Joda pēdakmeni, pilskalna avotiņu, kuršu jeb Induļa pilskalnu un dzirnavu dīķa slūžas. Vairāku garo, stāvo kāpumu dēļ taka nav pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Tāpat var būt apgrūtinoša arī senioriem.
Taka ved pa unikālu kultūrvēsturisku ainavu, kas veidojusies un daļēji saglabājusies no 13. gs.–19. gs.. Embūtes pilskalns, kura tuvumā atrodaties, ir kuršu senās koka pils un tās nocietinājumu vieta, kuršu virsaiša Induļa valdījums.
Īpašu gaisotni šai vietai piešķir uz, iespējams, patiesiem notikumiem balstīta leģenda par kuršu virsaiša Induļa un vācu bruņinieka meitas Ārijas mīlestību, kas ņemta par pamatu izcilā latviešu dzejnieka un dramaturga Raiņa lugai “Indulis un Ārija”.
Embūtes gravās, birzīs, pie dzidrajiem avotiem bijušas kuršu svētvietas un citas senlatviešu dzīvesveidam svarīgas vietas. Rosīga sabiedriskā dzīve ar koncertiem un zaļumballēm še ritējusi vēl 20. gs. 80. gados.