Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Doles salas dabas parks

Doles muižas komplekss ar parku ietilpst Doles salas dabas parka teritorijā


Doles muižas parks
Doles muižas kungu māja, kurā atrodas Daugavas muzejs, ir arhitektūras piemineklis. Tā celta 1898. gadā tolaik populārajā eklektisma stilā.

 

Daugavas muzeju ietver 10 ha plašais Doles muižas parks. Tas stādīts ap 1776. gadu. Pēc toreizējā muižas īpašnieka pazīstamā teātra mecenāta O. Fitinghofa ieceres tas veidots pēc Veimāras dārza teātra parauga. Parka vidū atrodas bijušo muižas īpašnieku Lēvisu of Menāru piemiņas akmens.

 

Parka plānojums vēlāk pārveidots, tagad šeit uzstādīta Daugavas lejteces zvejnieku sēta „Mellupi” (dzīvojamā māja, pirts, klēts un kūts) un zvejas aizsprostu – lašu un nēģu taču – rekonstrukcija. Parkā aplūkojams unikāls klasicisma tēlniecības piemineklis – 19. gs. sākumā tēlnieka J.G. Šadova veidotā akmens vāze. Muižas parkā ieteicams apmeklēt arī dabas pieminekļus: Doles salas dolomīta atsegumu – vienu no retajām mūsdienās apskatāmajām Daugavas piekrastes klintīm, un ap 400 gadus veco Doles dižozolu.

 

Doles salas dabas parks
Daugavas lielākā sala senākajos avotos saukta par Ķēniņu salu (insula regis).  Nosaukums Dole (vācu val. Dahlen), iespējams, radies saistībā ar 13. gs. Vecdoles pils kunga Dolena vārdu. Sala veidojusies kā vesels, no apkārtnes ar krāčainiem Daugavas atzariem (Ceļa Daugava, Sausā Daugava) atdalīts zemes gabals. Pirms Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas un salas augšdaļas appludināšanas Doles sala bija ap 89 km gara, ap 3, 5 km plata, mūsdienās ap 5,2 km gara. Vairākas Daugavas attekas no salas nodalīja mazākas saliņas (Mārtiņsalu, Zirņu salu, Nolpes salu u.c.). Salai ir sena un bagāta vēsture, jo tā apdzīvota vismaz kopš 2. g.t.pr.Kr. līdz pat mūsdienām.

Dabas parks „Doles sala” 1044 ha platībā izveidots 1987. gadā, lai saglabātu Doles salas neappludinātās daļas ainavas savdabību, kultūrvēsturiskos pieminekļus un nodrošinātu optimālu rekreācijas resursu izmantošanu. Tā ir arī Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija „Natura 2000” ar vērtīgiem īpaši aizsargājamiem biotopiem. Dabas parka centrālo daļu aizņem priežu meži, bet Daugavas terasēs atrodas pļavas un tīrumi, teritorijā ietilpst arī Doles muižas komplekss ar parku. Salā saglabājušās vairākas aizsargājamas augu sugas. Mainīgā Daugava un Doles sala ar daudzveidīgu putnu sugu uzturēšanās vietām visu gadu ir interesanta uzmanīgiem putnu vērotājiem, kā arī dabas draugiem – pastaigu mīļotājiem un velobraucējiem.

Vēl viena Doles salu raksturojoša lieta ir brīnišķīgā un vizuāli pievilcīgā ainava. Tā izpaužas gan kā tālu skatu perspektīvās uz Daugavu, gan kultūrvēsturiska un savdabīga lauku ainava, gan kā dabiska mežu ainava. Jāatzīst gan, ka šīs ainaviskās vērības apdraud atklātajās ainavās strauji notiekošā savrupmāju būvniecība, īpaši tādu ēku, kas sava arhitektūras stila, apjoma un novietojuma dēļ neiederas salas kopējā ainavā. Nozīmīga problēma ir arī pārkrūmošanās un ceļmalu aizaugšana, kas ierobežo skatu perspektīvas. Daļā Doles salas ainava ir degradēta jau gadu desmitiem, ierīkojot karjeru salas dienvidu daļā un tehniskās apbūves teritorijas.
visit.salaspils.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu