Nama fasādes efektīgās jūgendstila arhitektoniskās kompozīcijas vertikālo raksturu izceļ trīs spēcīgi artikulēti rizalīti. To apakšējās daļas apšūtas tumši pelēkiem akmens rustiem, bet gludi apmestās augšdaļas vai-nago sarežģīta silueta zelmiņi, kurus rotā jūgendstila ornamentikai raksturīgi dekoratīvi ciļņi. Galvenā ieeja un vestibils pavērsts pret monumentālām kāpnēm, kuras aizved uz ēkas galveno dominanti — lielo sarīkojumu zāli. Pārējās nama telpas pilda palīgfunkcijas. Galvenajos vilcienos gan fasādes, gan plāna struktūra saglabājusies līdz mūsdienām.
Ēka (1911 – 1912, arhitekts Ernests Bauls) celta kā Ventspils Latviešu biedrības nams. Pēc 2. Pasaules kara ēkā ierīkots Padomju armijas virsnieku nams.
1997. – 1998. gadā īpašumu atguva Ventspils minētā biedrība, kam uzturēt lielo namu nebija pa spēkam. Desmit gadu laikā namā tika izmantotas tikai atsevišķas telpas, līdz ar to ēkas tehniskais stāvoklis strauji pasliktinājās.
2007. gadā nekustamais īpašums tika dāvināts Ventspils pilsētas domei. Dāvinājuma līgums paredzēja, ka biedrībai ēkā tiek saglabātas telpas un iespēja izmantot zāli biedrības pasākumiem.
Ventspils pilsētas dome, nekustamajam īpašumam pievienojot blakus zemes gabalu, kurā tika nojaukta mazvērtīga apbūve, 2009.gadā uzsāka Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Jaunrades nama attīstības projekts” realizāciju, kura ietvaros veikta Ventspils Latviešu biedrības nama rekonstrukcija (SIA „Virtu”; arh. A. Kursiša un B. Rutkovska).
Vēsturiskais nams tika rekonstruēts un daļēji restaurēts, pielāgojot to jaunām – Jaunrades nama funkcijām, kā rezultātā vēsturiskā ēka pēc vairāk nekā pusgadsimta atkal ieguva nozīmīgu vietu ventspilnieku dzīvē.
/www.mantojums.lv