Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Lubāna ezers

Lubāna ezers ar kopējo platību 8'200 ha ir Latvijas lielākais ezers. Tas izveidojies pirms 10 – 13 gadu tūkstošiem, ledāju kušanas dēļ. 20. gs. Lubāna zemieni piemeklēja vairākus katastrofāli pavasara pali. Ezera spoguļa laukums pieauga vairāk nekā 5 reizes, un plūdu ilga no 70 līdz 270 dienām. Plūdu radītie postījumi bija galvenais iemesls, kas pēdējos 150 gados lika nozīmēt Lubānas zemnieciskās problēmas. Pēc pieņemjiem darbiem mūsdienās Lubāna ezera krasti ir pārveidoti, tos ieskauj dambju un kanālu sistēmu. Ūdens līmenis tiek regulēts, izmantojot Aiviekstes slūžas un ezera Izvadkanāla (Kalnagala) slūžas. Lubāns ir viens no lielākajiem iedambētajiem ezeriem Eiropā.

Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” platība ir 51'351 tūkstoši ha, tas ir lielākais iekšzemes mitrājs Latvijā. Dabas liegums izveidots, lai varētu purvu, meža masīvu, palieņu jeb klānu pļavu un mitrāju aizsardzību ap Lubānas ezeru. Lubāna mitrāja komplekss ir izcila un unikāla – dabas daudzveidības saglabāšanai nozīmīgā teritorija. “Lubāna mitrājs” ir ne tikai īpaši aizsargājama dabas teritorija nacionālā mērogā, bet arī starptautiski. Tā iekļauj Eiropas Savienības izveidošanas "NATURA 2000" teritoriālajā tīklā, ir viena no Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas atzītajiem mitrājiem, kā arī starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas BirdLife International noteiktā putniem nozīmīgā vieta.

Lubāna ezera mitrājs ir nozīmīgs arheoloģiski, jo tiek uzskatīts par pirmo iedzīvotāju parādīšanās vietu Latvijas teritorijā. Ir pierādīts, ka cilvēka klātbūtne ir bijusi vēl paleolīta laikiem vairāk nekā 10 000 gadus atpakaļ. Ar to liecina arheologu zināmās 27 akmens laikmeta cilvēku apmetņu vietas. Tiek uzskatīts, ka lieguma teritorijā ir bijis lokalizēts viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropas teritorijā.
visitmadona.lv

 


Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²). Atrodas Lubāna līdzenumā uz Rēzeknes un Madonas novadu robežas. Ietilpst Daugavas baseinā.

Ezeram ir lēzens krasts, dibens dūņains, vietām mālains vai akmeņains. Ūdens dzeltenīgs. Viena sala – Akmeņsala (1,4 km²). Ietek Rēzekne un Malta, pārējās agrākās ietekas novirzītas no ezera ar apvedkanālu. Agrāk baseina platība bija 6650 km². Iztekas caurtece – 250 m³/sek.

 

Platība – 82,1 km2
Lielākais garums – 15,7 km
Vidējais dziļums – 1,6 m
Lielākais dziļums – 2,5 m
Augstums v.j.l. – 90 m
Izteka – Aiviekste
Sateces baseins – 2040 km2
Baseina valstis – Latvija
Salas – Akmeņsala
Apdz. vietas krastos – Īdeņa

lv.wikipedia.org

 

 

Ezera izcelšanās un attīstība

Lubāna ezers ir glaciālas izcelsmes ezers, kura ezerdobe ir izveidojusies pēdējā (Latvijas, Vislas) apledojuma Austrumlatvijas ledāja mēles darbības rezultātā. Lubāna ezera katliene veidojusies ledus laikmeta beigu posmā divos dažādos etapos. Pirmo veidošanās etapu varētu saukt par iekšledāja etapu, kurā upju tīkls vēl nebija izveidojies un lielāko daļu Lubāna līdzenuma teritorijas vēl klāja atsevišķi ledāja masīvi. Šai laikā ezerdobē periodiski ar ledāja kušanas ūdeņu straumēm tika atnests un uzkrājās slokšņu māls un smilšmāls, kuru izgulsnēšanās notika ledāja dobumos, ledāja malu izkusušajās vietās un arī uz ledāja.

Otrajā Lubāna baseina veidošanās periodā ledājs bija saglabājies tikai atsevišķu gabalu un blāķu veidā līdzenuma zemākajās vietās. Upēm bija liela nozīme baseina barošanā ar ūdeņiem un drupu materiāla piegādē. Līdzenuma malas bija atbrīvojušās no ledus. Tā rezultātā vietām notika abrazīvo un akumulatīvo krasta veidojumu formēšanās. Ledāja kušanas un atkāpšanās laikā izveidojās vairāki pieledāja baseini. Šiem baseiniem saplūstot, izveidojās Lubāna pieledāja baseins, kas aizņēma ievērojami plašāku teritoriju nekā vēlāk leduslaikmeta beigu posmā pirms 12 000 gadu. Kušanas ūdeņu nogulumi izgulsnējās pieledāja baseinos. Šo baseinu augstākais līmenis sasniedza 113,0 m virs jūras līmeņa. Pēc tam ūdens strauji noplūda, izraisot ezera līmeņa pazemināšanos. Kad ledāja kušanas ūdeņi jau bija aizplūduši, iestājās auksts un sauss klimats. Lubāna ezerdobi bija aizpildījuši auksti, ar organiskajām vielām nabadzīgi ledāja kušanas ūdeņi un bija izveidojies oligotrofs saldūdens ezers. Ainava bija līdzīga tundrai, kuru apdzīvoja ziemeļbrieži un to mednieki – vieni no pirmajiem ieceļotājiem Latvijas teritorijā vēlajā paleolītā.

Holocēna jeb pēcledus laikmeta sākumā pirms 11,7 tūkstošiem gadu klimats kļuva siltāks un Lubāna seklajos līčos ieviesās ūdens flora un fauna un pakāpeniski sāka uzkrāties ar organiskām vielām bagāts karbonātisks sapropelis. Holocēna klimatiskā optimuma laikā pirms 5000–7000 gadu seklākie līči jau bija aizauguši un tur veidojās purvi. Daļa no tiem mūsdienās jau ir pārveidojušies par augstajiem purviem. Mūsdienās Lubāna teritorija ir apmēram 3 reizes mazāka par to, kāda tā bija leduslaikmeta beigu posmā.

 

Baseina platība, ietekošās un iztekošās upes, līmeņa un platības svārstības

Lubāna līdzenumu, kura zemākajā daļā atrodas Lubāna ezers, raksturo nelielas relatīvā augstuma starpības, kas ir viens no iemesliem, kādēļ Lubāna ezera sateces baseins ir tik liels un sasniedz 2 040 km². Lubāna ezera platība pie normāla ūdens līmeņa ir 82,10 km², pie minimāla – 66,96 km², bet palu laikā tas sasniedz 95,53 km² lielu platību. Ūdens līmenis tiek regulēts, izmantojot Aiviekstes un Kalnagala slūžas.

Lai novērstu ezera apkārtnes pārplūšanu, jau 19. gs. vidū tika uzsākta Lubāna hidrotehniskās sistēmas izveide, izrokot Meirānu kanālu un Ciķeļgrāvi. Laika posmā no 1929. līdz 1939. gadam Aiviekste tika iztaisnota un padziļināta no Lubāna līdz Kujas ietekai. Ūdens līmenis pazeminājās vairāk ne kā par 2 m. Tomēr Aiviekste spēja novadīt tikai trešdaļu maksimālā caurplūduma. Kompleksa Lubāna hidrotehniskās sistēmas izveide tika sākta 1955. gadā, un 1991. gadā ir pabeigtas galvenās būves, tajā skaitā, Meirānu kanāls, Zvidzes kanāls, Īdeņu kanāls. Būves dod iespēju uzturēt ezera ūdens līmeni 92,0–92.5 m virs jūras līmeņa.

Slūžas sāka regulāri darbināt kopš 1985. gada, tādēļ ūdens līmeņa režīms ezerā ir nostabilizējies. Ezera aizaugums pirms ūdens līmeņa atjaunošanas aizņēma 80–90 % no virsmas laukuma, bet pēc ezera ūdenskrātuves uzpildīšanas aizaugums samazinājās par aptuveni 30 %.

Pēc Lubāna iedambēšanas liela daļa Lubānā ieplūstošo upju pa Meirānu kanālu, apejot Lubānu, tika ievadīti tieši Aiviekstē. Meirānu kanāls ir lielākais Baltijas valstīs. Tā dziļums pārsniedz 10 m, bet platums – 80m. Aiviekstes iztekā ūdens pieplūdumu regulē ar slūžām.

 

Ekonomiskā nozīme, nozīme kā kūrortam un tūrisma objektam

Lubāna mitrājs ir 813 km2 liela teritorija, kas plešas ap Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgāko ezeru – Lubānu. Viena no lielākajām tās bagātībām ir unikāla daba. 24 % teritorijas platības klāj ūdeņi. Bez Lubāna (82 km2) te atrodas vēl septiņi ezeri, zivju dīķi, kurus apsaimnieko a/s “Nagļi”, un Rēzeknes, Maltas un Aiviekstes upes.

Lubāna ezera krastā atrodas Lubānas mitrāja informācijas centrs, kas piedāvā ekskursijas apkārt Lubāna ezeram, putnu vērošanu un aktīvās atpūtas iespējas. Ap Lubāna ezeru ir divi putnu vērošanas torņi, kā arī ūdens tūrisma centrs “Bāka”, kas piedāvā ekskursijas ar kuteri pa ezeru, vēja dēļu un ūdensslēpju nomu, kā arī citas aktivitātes. Mūsdienās vairāk tiek attīsta tieši tūrisma joma, tiek organizēti pasākumi, lai izzināts lieguma dabas vērtības, kultūrvēsturisko mantojumu, ceļotājiem tiek veidota sakārtota un pieejama infrastuktūra, kas ļauj izbaudīt Lubāna ezera apkārtni – Teirumnīku purva taka, putnu vērošanas torņi, marķēts velomaršruts apkārt Lubāna ezeram, kā arī izcelti vietējie cilvēki – viņu tradīcijas, arodi un saimniekošana Lubāna ezera krastā.

 

Ievērojams ir arī Īdeņas pilskalns, kas atrodas Lubāna ezera ziemeļrietumu stāvajā nogāzē pret Lubāna ezeru, zemes izvirzījumā starp nelielām graviņām. No tā paveras lielisks skats uz Lubāna ezeru.
enciklopedija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu