Rīgā Katoļu ielā 10 atrodas Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Garīgais seminārs un Visu svēto pareizticīgo baznīca. Baznīca celta 1868. gadā (1881 .g. iepriekšējā koka torņa vietā uzcelts mūra tornis), arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis.
Visu svēto pareizticīgo baznīca
Rīga, Katoļu iela 10 a, LV 1003
Kontakttelefons: (+371) 67211184
Transports: 15. trolejbuss; 18., 18.a autobusi
Vēsture
Rīgas Visu Svēto baznīca atrodas Rīgas Latgales priekšpilsētā Katoļu ielā 10 a. Baznīcu no trijām pusēm ieskauj liepu parks. Šajā teritorijā jau 19. gadsimta beigās atradās viena no senākajām Rīgas kapsētām.
1777. gadā Rīgas pareizticīgie iedzīvotāji vērsās pie arhibīskapa Inokentija ar lūgumu atļaut kapsētas časovņas celtniecību. Uzbūvētā časovņa tika iesvētīta par godu Visiem Svētajiem. Arī pašu kapsētu sāka dēvēt par Visu Svēto kapsētu.
1812. gadā sākās baznīcas celtniecība, bet celtniecības darbus pārtrauca Pirmais Pasaules karš. 1815. gadā celtniecības darbi tika pabeigti un jaunuzceltais dievnams iesvētīts. Visu Svēto baznīca bija celta bizantiešu stilā – koka, uz augstiem pamatiem. Baznīcai bija centrālais kupols, četri sānu kupoli un atsevišķs zvanu tornis. Šādā izskatā baznīca pastāvēja līdz 19. gadsimta vidum, kad to vairs nevarēja izmantot.
1854. gadā sākās jaunas baznīcas celtniecība. Divu gadu, 1869. un 1870., laikā Visu Svēto draudze ar bīskapa Benjamina materiālo atbalstu, pie koka baznīcas uzceļ mūra (ķieģeļu) zvanu torni. Baznīcas zvanu tornim tika izliets 310 pudu smags zvans.
1881. gada 15. oktobrī Rīgas Konsistorija arhitektam Jānim Baumanim pasūtīja izstrādāt projektu jaunai baznīcai un sastādīt uzmetumu darbu veikšanai, lai veco koka Visu Svēto baznīcu „tāda kā tā ir” pārvietotu uz Jāņa kapsētu (Ивановское кладбище). Baznīcas mūra priekšnama kreisajā pusē tiek ierīkots un 1881. gada 6. septembrī iesvētīts altāris par godu Vissvētās Dieva Dzemdētājas Ievešanai baznīcā. 1882. gadā koka baznīca tiek izjaukta un pārvietota uz Jāņa kapiem.1882. gada 22. augustā bijušās koka baznīcas vietā tiek sākta jaunas mūra baznīcas celtniecība. Celtniecība tika pabeigta pēc diviem gadiem. Jaunuzceltā ēka kopā ar zvanu torni un priekšnamu sastādīja vienotu arhitektūras ansambli.
Baznīcas iesvētīšana notika 1891. gada 9. maijā. To veica Rīgas un Mītavas (tag. Jelgavas) bīskaps Donāts kopā ar Rīgas garīdzniecību. 1891. gada 15. septembrī priekšnama labajā pusē tiek iesvētīts baznīcas trešais altāris par godu moceklēm Verai, Nadeždai , Ļubovai un viņu mātei Sofijai. 1892. gadā blakus baznīcai tiek sākta draudzes skolas celtniecība.
1894. gada 9. janvārī skolas ēku (tagadējais Semināru) iesvētīja Rīgas arhibīskaps Arsēnijs. Pirms Pirmā Pasaules kara sākuma Visu Svēto baznīca visu atzīts Rīgas pareizticīgo garīgās dzīves centrs. Sākoties karadarbībai, pienāca grūti laiki. No baznīcas zvanu torņa tika noņemti zvani, baznīcu izlaupīja, slēdza un pēc tam atkal atvēra. Ar arhibīskapa Jāņa (Pommera) ierašanos Rīgā Pareizticīgā Baznīca iegūst garīgu un juridisku atbalstu. 1924. gadā tika iegādāti jauni zvani. 1926. gadā, pateicoties baznīcas pārziņa virspriestera Arsēnija Andrejeva rūpēm, baznīcā tika veikts remonts. 30-to gadu sākumā, pēc baznīcas pārziņa virspriestera Aleksija Toropogricka iniciatīvas, tika veikta baznīcas sienu gleznojumu un rotājumu restaurācija.
Līdz pat Otrajam Pasaules karam Visu Svēto draudzē noritēja aktīva draudzes dzīve. Grūtajos pēckara gados, pateicoties baznīcas pārziņu un draudzes rūpēm, izdevās labiekārtot baznīcu – 1954. gadā, pateicoties baznīcas pārziņa virspriestera Vladimira Dubakina pūlēm, tika veikts priekšnama remonts; 1968. un 1969. gados, kad baznīcas pārzinis bija virspriesteris Simeons Varfolomejevs, tika nomainīts jumta segums.
80-to gadu beigās baznīcas pastāvēšana bija apdraudēta. Visu Svēto baznīca brīžiem atjaunojās, brīžiem bija uz slēgšanas robežas. Dievkalpojumi brīžiem notika, brīžiem nenotika ilgāku laika posmu. Zuda ikonas, baznīcas piederumi, priesteru dievkalpojumu tērpi.
Stāvoklis sāka uzlaboties 1994. gadā, kad bijušās draudzes skolas telpās izvietojās atjaunotais Rīgas Garīgais seminārs. Visu Svēto baznīca kļuva gan draudzes, gan Semināra baznīca.
Semināristi baznīcā apgūst baznīcas dziedāšanas pamatus, un piekalpo altārī. Semināra pasniedzēji-garīdznieki kalpo baznīcā un garīgi vada studentus.
Pēdējos gados Visu Svēto baznīcā ir notikuši Latvijas Pareizticīgās baznīcas Koncili. 2001. gada 24. septembrī kārtējais baznīcā notikušais LPB Koncils pieņēma lēmumu par Svētmocekļa Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera) kanonizāciju.
2004. gadā baznīcas lielajā kupolā pilnībā tika nomainīti logi, daļēji salabota grīda galvenajā altārī un uz solejas. Bet darāmā vēl ir daudz, tāpēc baznīcai svarīga ir jebkāda palīdzība. Pateicoties Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta lūgšanām un atbalstam, Visu Svēto baznīca pakāpeniski atdzimst un tiek labiekārtota.
Baznīcā saglabājušās divas īpaši godājamas ikonas – Tihvinas Dievmātes un Visu Svēto.
www.pareizticiba.lv