Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Vidsmuižas katoļu baznīca

Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes–Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Riebiņu novada Galēnu pagasta Galēnos. Dievnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Vēsture
Vidsmuižas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1743. gadā par grāfa Borha līdzekļiem. 1804. gadā tajā tika veikti lieli remontdarbi. Dievnamam bija divi torņi, tā bija 18 metrus gara un 12 metrus plata. Jauno baznīcu atļāva celt tikai vecā dievnama vietā, tāpēc to nojauca un pārcēla citā vietā un uzcēla no jauna, bet bez torņiem. Šeit tika noturēti dievkalpojumi, kamēr cēla jauno baznīcu, bet pēc jaunā dievnama uzcelšanas tā kalpoja kā kora mēģinājumu telpa. 1945. gadā šī ēka nodega. Jauno mūra dievnamu uzcēla laika periodā no 1910. līdz 1912. gadam prāvesta Staņislava Zvegždo kalpošanas laikā. 1914. gadā Mogiļevas metropolīts to konsekrēja kanoniskās vizitācijas laikā Svētā Gara godam.

Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Česlavs Mikšto. Vidsmuižas draudze kā patstāvīga draudze izveidojās jau 18. gadsimtā, pirms tam to apkalpoja Preiļu jezuīti, vēlāk diecēzes priesteri. Draudzei ir deviņas kapsētas – Galēnu kapi, Maltas Trūpu kapsēta, Bukšinu kapsēta, Opolūs kapsēta, Salenieku kapsēta, Krištobu kapsēta, Saunas-Vulānu kapsēta, Brišku-Balckaru kapsēta, Pastaru kapsēta.

Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vasarassvētki, Svētā Jura diena, Svētā Izidora diena, Svētā Jāņa diena, Svētā Bērtuļa diena, Svētās Terēzijas diena, Svētā Staņislava Kostkas diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki, Svētā Kazimira diena.

Tehniska informācija
Vidsmuižas baznīca ir šķeltu akmeņu mūra trīsnavu celtne ar diviem ķieģeļu torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 26,40 metrus gara un 19,30 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ietver mūra žogs.

Interjers
Baznīcā ir trīs koka altāri, no kuriem galvenais altāris ir divdaļīgs.
www.galenupamatskola.lv

 


Pirmā Galēnu baznīca bija celta no koka 1743. gadā. Šo baznīcu cēlis grāfs Borhs par saviem līdzekļiem. Baznīca pastāvēja vairāk nekā 160 gadu un tās lielums bija 245 m2. Jauno mūra baznīcu atļāva celt tikai vecās koka baznīcas vietā. Tāpēc to nojauca, pārcēla aiz lielceļa un tur no jauna uzbūvēja. Jaunās baznīcas celšanas laikā tā kalpoja kā pagaidu baznīca. Torņa tad vairs tai nebija, tikai galā krusts. Pēc tam, kad bija uzbūvēta jauna baznīca, šī ēka kalpoja gan kā veikala telpas, gan kā zāle kora mēģinājumiem un kā izrāžu zāle. Pēc otrā pasaules kara tajā bija veikala telpas un tā nodega 1945. gadā. Tagadējo mūra baznīcu cēla vecās koka baznīcas vietā prāvests Staņislavs Žvegzda. Viņš to uzcēla divu gadu laikā – no 1910. g. līdz 1912. g.

Tagadējo mūra baznīcu cēla vecās koka baznīcas vietā prāvests Staņislavs Žvegzda. Viņš to uzcēla divu gadu laikā – no 1910. g. līdz 1912. g. Baznīcu ceļot, bija ļoti bargs muižnieks. Viņš pieprasīja maksu pat par ūdeni un granti, ko lietoja būvēšanai. Tāpēc ūdeni zemnieki ņēma no kāda avota un granti veda no tālienes. Līdzekļus deva paši draudzes locekļi. Lai baznīcu ātrāk uzceltu, tai grīda ir bez kāda pacēluma. Arī tāpēc, ka grants bija  pie muižnieka ļoti dārgi jāpērk. Tāpat torņu būve sarauta un nav pilnīgi izveidota pēc plāna. Strādniekiem prāvests labi maksājis, tāpēc peļņas nolūkā darbos gājuši arī draudzes locekļi.

 

Baznīca ir celta no šķeltiem akmeņiem ar diviem sarkanu ķieģeļu torņiem. Jumts cinka skārda ar mazu tornīti virs sakristejas. Grīda no cementa flīzēm, bet griesti no koka, loka velvē veidoti un apmesti. To smagums balstās uz mūra pīlāriem, kas baznīcu sadala trijās navās.


Baznīcā trīs altāri. Lielais altāris ir divu stāvu – augšā un apakšā. Tajā ir šādas gleznas: Sv. Gara atnākšana virs apustuļiem, sv. Jāņa kristītāja un sv. Bērtuļa apustuļa. Labajā pusē sānu altārī ir Aglonas Dievmātes glezna. Tai priekša nolaižama Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās glezna. Otrajā sānu altārī ir sv. Jura un sv. Kazimira gleznas. Visi altāri no koka. Tāpat no koka ir ambons. Presbiterija abās pusēs sakristejas. Kreisajā pusē sakristejā ieeja no ārpuses, un šī sakristeja kalpo par baznīcas lietu noliktavu. Otrajā sakristejā glabājas liturģiskās drēbes un trauki. Tie visi ir iegādāti prāvesta B. Grišāna laikā. Pēc prāvesta P. Bružas nāves draudzes nevienprātības dēļ iepriekš iegādātie aizgāja zudumā. Presbiteriju no baznīcas atdala koka dievgalds. Ir plašas kora telpas ar ērģelēm. Logu rāmji no dzelzs. Baznīcā vēl paturēti daži priekšmeti no vecās baznīcas: gleznas, lustra, procesijas krusts, ko 1907. gadā dāvinājusi Monika Apeinis.

Apkārt baznīcai ir zems mūra žogs ar dakstiņu jumtu. Baznīcas vārti no dzelzs, sarkanos ķieģeļu stabos. Pie presbiterija baznīcas dārza kreisajā stūrī ir no akmeņiem  mūrēts zvanu tornis. Tas vēl palicis no vecās baznīcas laikiem. Zvanu tornī ir četri vara zvani. Viens no tiem 6 pudi, otrs 3 pudi un pārējie divi pus puda smagi.
visitpreili.lv

 

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu