Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Vanagu Sv. Annas katoļu baznīca

Vanagu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Preiļu novada Upmalas pagasta Vanagos.

Vēsture
Vanagu pirmā katoļu baznīca bija vecā Vārkavas baznīca, ko pēc Vārkavas jaunās baznīcas uzcelšanas pārveda uz Vanagiem un 1882. gadā uzstādīja Vanagu kapsētā. Tajā notika kā bēru aizlūgumi, tā arī dievkalpojumi. Taču likumīgas baznīcas tiesības tā ieguva 1894. gada 22. maijā. 1918. gadā, nodibinoties draudzei, šī filiālbaznīca kļuva par draudzes baznīcu. Dievnams bija celts uz mūrētu akmeņu pamata, 10 metrus garš un 8 metrus plats, ārpusē bija apšūts ar dēļiem, bet iekšpusē izbalsināts. Galvenajā altārī bija Svētā Jāņa kristītāja glezna, bet sānu altārī Svētās Annas glezna.

Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1936. gadā, apjumot veco baznīcu. 1934. gada 14. oktobrī Līvānu dekāns Staņislavs Vaikulis iesvētīja baznīcas pamatus, bet 1936. gada 11. oktobrī prāvesta Leona Garškas darbības laikā bīskaps Jāzeps Rancāns dievnamu konsekrēja Svētās Annas godam.

Latvijas okupācijas pirmajos gados Vanagu baznīca kļuva par vienu no pretošanās kustības centriem. Draudzes prāvests Antons Juhņevičs Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Baznīcas saimniecības telpās viņš slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas nacistu un padomju armijā. 1945. gada 28. janvārī notika čekistu uzbrukums Vanagu baznīcai, tomēr Antonam Juhņevičam izdevās izlauzties no aplenkuma. 1946. gadā viņš tika arestēts, bet 1947. gadā nošauts Rīgas Centrālcietumā.

 

Tehniska informācija
Vanagu baznīca ir mūra vienjomas celtne ar 36 metrus augstu torni, skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 30 metrus gara un 12 metrus plata.

Interjers
Baznīcā ir trīs altāri, kas darināti pēc Subates baznīcas altāru parauga. Galvenajā altārī aplūkojama Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas glezna, kreisais ir Svētās Annas altāris, kurā atrodas Svētās Annas svētglezna, bet virs tās Svētā Jāzepa glezna, labais ir Svētā Jāņa Kristītāja altāris, kurā atrodas 1949. gadā mākslinieces Žilvinskas radītā Svētā Jāņa Kristītāja glezna, bet virs tās Drancānes gleznotā Svētā Jura glezna. Redzami altāra kapiteļi, kurus darinājis kokgriezējs S. Tikerts. Baznīcā ir krustaceļa 14 svētgleznas, mākslinieka Šemberga darbs.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu