Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Spāres luterāņu baznīca

Spāres evaņģēliski luteriskā baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā atrodas 24 km attālumā no Talsiem, Rīgas – Ventspils šosejas malā.

Dievkalpojumi notiek 2. un 4. svētdienā Plkst. 11:00
Svētdienas skola Svētdienās plkst. 15:30

Ēriks Upītis
LELB Spāres draudzes priekšnieks
Spāres baznīca, Spāre, Ģibuļu pag., Talsu nov., LV- 3298
Tālr. 25949653; 3600309
eriksceri@inbox.lv

 

Vēsture
Pirmā Spāres baznīca tiek celta 1658. gadā par oberburggrāfa Georga fon Fišera līdzekļiem. Tagadējā mūra ēka celta 1747. gadā par Medzes un Spāres muižas īpašnieka kapteiņa Georga Kristofa fon Rādena un viņa sievas Luīzes Šarlotes, dzimušas fon der Osten–Zakenas, līdzekļiem. Tā atšķiras ar savu vizuālo tēlu, tā ir centriska astoņstūru "šķērsbaznīca" bez torņa, patreiz altāris un kancele izvietoti pretī ieejai, bet sākotnēji ieeja bijusi sānu sienā.

Baznīcai nav torņa, bet dārza vārtu stabu vietā katrā pusē ir pa koka tornim. Labajā tornī ievietots zvans. Tā oriģināls kara laikā aizvests un atpakaļ nav dabūts. Baznīcas logu ailas sedz barokam raksturīgas loka arkas, un altāris ir ļoti vienkāršs vēlā baroka stila provinciālā veidojumā.

Altāra gleznu "Krustā sistais" darinājis O. Herners 1867. gadā. 1933. gada aprīlī Spāres baznīca ar iebūvēto iekārtu tika ierakstīta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Otrā pasaules kara laikā baznīca bombardēta, griestos bijis bumbas radīts bojājums. Padomju laikā baznīca bija slēgta, izdemolēta, tajā bija ierīkota kolhoza kartupeļu noliktava.

Draudze atjaunota 1988. gadā. Baznīcas ēkas remonti notika ar Čikāgas latviešu draudzes atbalstu. Jauna pagaidu iekārta izgatavota 1992.–1993.g. pēc 1920.–to gadu pārveidojumu parauga un gadu vēlāk baznīcā atkal atsākušies dievkalpojumi. Alfrēds Mertens izgatavojis skaistu kokā veidotu altāri un kanceli. Baznīcu grezno oriģinālā altārglezna un centrālā lustra (atgrieztas atpakaļ no Rundāles pils), divas mazākās lustras iegādātas pēdējos gados.

1993. gada 3. oktobrī, Pļaujas svētkos, Spāres draudze un ieinteresētie no tuvākas un tālākas apkārtnes pulcējās atjaunotajā baznīcā tās 335. pastāvēšanas gadadienā. Spārenieki bija lepni un ar pamatotu pašcieņu varēja uzņemt no Rīgas atbraukušo arhibīskapu Jāni Vanagu, kurš vadīja dievkalpojumu, iesvētīja restaurēto altāri un kanceli. Spāres baznīcas ērģeles 19. gadsimta piecdesmitajos gados būvējis Liepājas ērģeļbūvētājs Karls Pauls Otto Hermanis. Ērģelēm bijuši 6 reģistri. Pēc Otrā pasaules kara Spāres baznīca tika slēgta un izpostīta, bojā gāja arī ērģeles, ir palicis vienīgi ērģeļu balkons. 2014. gada jūlijā no Zviedrijas tika atvestas ērģeles, kuras tika piedāvātas Spāres evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Spāres baznīca ir ideāli piemērota šīm ērģelēm, jo lieluma ziņā tā ir ļoti tuva Saulkrastu Pēterupes baznīcai, kurai tās sākotnēji tika būvētas. Arī ērģeļu izgatavošanas laiks ir apmēram tas pats, kas Spāres ērģelēm. Šo ērģeļu vēsture ir sarežģīta – vairākas pārbūves, izpostīšanas un atjaunošanas un 10 gadus ilga pabūšana Zviedrijā netālu no Stokholmas Sundbibergas pilsētas mazajā Albi baznīcā. Spāres baznīcā ērģeles ir uzstādītas oriģinālajā variantā – ar vienu manuāli un pedāli, jo balkons ir pārāk mazs divmanuāļu ērģelēm.

2015. gada 17. maijā notika Spāres baznīcas ērģeļu iesvētīšanas dievkalpojums. Dievkalpojumu vadīja Piltenes prāvests Valters Ozoliņš, ērģeles spēlēja profesionāla ērģelniece no Rīgas Ilze Sprance.
www.gibulupagasts.lv
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu