Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Sātu luterāņu baznīca

Kalna galā slejas majestātiskā Sātu luterāņu baznīca, kas celta 1776.–1778. gadā par hercoga Pētera Bīrona līdzekļiem, tādēļ virs ieejas atrodas hercoga monogramma. Vienīgā Tukuma rajonā, kurai apkārt saglabājies akmens krāvuma žogs un baltie ieejas vārti. Baznīcu atjaunoja 1839. gadā, ir saglabājusies arī baznīcas iekārta. Ērģeles ar ērģeļu prospektu 19. gadsimta beigās uzbūvējis Jānis Bētiņš.
www.vietas.lv

 


Pirmo Sātu baznīcu dibinājusi hercoga Gotharda Ketlera (luterisma iedibinātāja Kurzemē) atraitne Anna. Pirmās divas baznīcas, kas bijušas no koka, nav saglabājušās, bet trešā, ko pašlaik Sātos redzam, celta 1778. gadā par Pētera Bīrona līdzekļiem. Visa baznīcas iekārta, kā arī Svētā Sakramenta sudraba trauki arī ir hercoga P. Bīrona dāvinājums. Altāri rotā Rīgas gleznotāja H. Porta 1892. gadā darinātā altāra glezna „Kristus un Sv. Pēteris uz jūras.” Līdz tam retablā atradās glezna „Kristus pie krusta”. Ērģeles, kuru prospektu rotā rokoko kokgriezumi, būvētas 18. gs. beigās. Pēc tam tās vairākkārt pārbūvētas: 1858–1859. g. Karls Bitners,  1883. g. – Mārtiņš Krēsliņš un Kunkelberģis.

Savu brīnišķīgo akustiku baznīca ieguvusi 1839. gadā griestu pārbūves rezultātā. No diviem baznīcas zvaniem saglabājies viens – J.K. Švenna 1925. gadā lietais.

Kopš baznīcas pirmsākumiem Sātu baznīcās kalpojuši  tikai vācu mācītāji. Četri no viņiem piederējuši Biterlingu dzimtai. Vēlāk no 1884 – 1887 g. kalpojis Irlavas Skolotāju semināra direktora dēls un tad pats skolotājs un direktors Gustavs Sadovskis. Pēc tam Sātu draudzē sācis kalpot vācbaltiešu mācītāja Augusta Bīlenšteina dēls Emīls Bīlenšteins. E. Bīlenšteins  Jaunsātos izveidojis mācību un audzināšanas iestādi zēniem.

Laikā no 1860. gada un tālāk 50 gadu garumā par ērģelnieku Sātu baznīcā kalpojis Irlavas Skolotāju semināra mūzikas pedagogs, viens no Latviešu Vispārējo dziesmu svētku tradīcijas dibinātājiem un 1. dziesmu svētku virsdiriģentiem Jānis Bētiņš.

Pēc pirmā pasaules kara 1925. gadā savu kalpošanu draudzē uzsācis pirmais latviešu izcelsmes mācītājs Leopolds Roze. Kopā ar sievu Milliju Rozi viņi nokalpoja 25 gadus, līdz 1951. gadā Leopolds aizgāja mūžībā. Millija Roze diakones statusā turpināja kalpot vēl 10 gadus, aprūpējot arī vēl citas tuvākās draudzes.

Sātu baznīca kalpojusi 2008.–2009.gadā par filmēšanas vietu J. Streiča kinofilmai „Rūdolfa mantojums”. Filmēšanas vietas režisors J. Streičs jau bija noskatījis savlaicīgi, bet pati filmēšana sākās 2007. gada vasarā.

Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts, Sāti
manasvietas.blogspot.com

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu