Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Salas sv. jāņa luterāņu baznīca

Baznīca, kas uzcelta 1870. gadā un iesvētīta 18. augustā, atrodas 600 m no Rīgas – Ventspils šosejas pirms Spuņciema (virzienā no Rīgas).

Salas Sv. Jāņa luterāņu draudze
Salas pag., Babītes novads, LV 2105
info@salasdraudze.lv
www.salasdraudze.lv

 

Vēsture

Salas draudzes izveide

1658. gadā tika sadalīta Babītes draudze, viena daļa palika Babītē, otra daļa tika pārcelta uz Salu. Līdz ar Babītes draudzes sadalīšanu izveidojās Salas draudze. Salas draudzei piederēja divas koka baznīcas – Sv. Bērtuļa kapela (Bartolomeja kapela, atradās pie Ķīšiem) un Sv. Jāņa kapela (atradās Jāņragā iepretim Slokai). Abas baznīcas atradās tuvu Lielupei. Laika zobs un dabas apstākļi darīja savu – ēkas aizgāja bojā. Bija nepieciešama jauna baznīcas ēka. 1679.g. Rīgas rāte un Kases kolēģija jaunās baznīcas ēkas projektēšanu uzdeva Rīgas arhitektiem – Henriham Henikem un Rupertam Bindenšū. H. Henike izstrādāja baznīcas jauno projektu un uzraudzīja celtniecības darbus. Interjera, altāra un kanceles skices izstrādāja R. Bindenšū.

Pirmā mūra baznīca
1694. g. tika uzsākta baznīcas celtniecība. Celtniecības darbu veica amatnieki no Rīgas, kā arī Piņķu un Salas dzimtcilvēki. Altāra un kanceles kokgriezumus darināja Ēriks Kroks, galdnieku meistars no Rīgas. 1694. g. baznīca tika iesvētīta un nosaukta par Sv. Jāņa baznīcu. Pirmās ērģeles baznīca saņēma dāvinājumā no Biķeru draudzes 1766. g.

Sv. Jāņa baznīcu savos zīmējumos 1807. g. ir fiksējis Johans Kristofs Broce Šo baznīcas ēku piemeklēja tāds pats liktenis, ka iepriekšējās divas; Lielupes tuvums, kā arī mitrā un svārstīgā grunts veicināja baznīcas priežu koka pāļu trūdēšanu, sēdās baznīcas mūri, ieplaisāja sienas. 1868. g. pateicoties nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem baznīcas ēka bija jānojauc. Baznīcas nojaukšana nenoritēja pārāk veiksmīgi, jo jaucot mūrus, tika saplēstas altāra bildes, krāsainie logi ar Bībeles motīviem, kurus baznīcai bija dāvinājusi Rīgas zvejnieku amata biedrība. Pazuda arī koka grieztie dekoratīvie elementi.

Patreizējās ēkas celtniecība
1869. g. tika uzsākta pašreizējās baznīcas ēkas celtniecība. Būvniecībai Rīgas pilsēta piešķīra 14 000 rubļu un vecās baznīcas materiālus. Būvniecībā tika izmantoti vecās baznīcas šūnakmeņu un svina logu rāmji. Baznīcas būvniecība noritēja pēc Johana Daniela Felsko (1813–1902) veidotā projekta.


Ēkas iesvētīšana
Baznīcas ēkas celtniecība tika pabeigta 1870. g., un baznīca tika iesvētīta 18. augustā. Ir zināms, ka ērģeles jaunajai baznīcai vēl nav bijušas, taču šajā, baznīcas iesvētīšanas dienā, ērģelēm ir saziedoti 106 rubļi.

Jaunā Sv. Jāņa baznīca ir celta neogotikas formās. Eiropas arhitektūrā šajā laikā valda eklektisma stils. Šī stilā ēkās apvienoja vairākus arhitektūras stilus, vai arī ēku cēla tika viena stila formās.

Salas Sv. Jāņa baznīcā ir apvienoti trīs vēsturiskie arhitektūras stili – gotika, romānika un renesanse. Par gotikas stila ietekmi liecina viens tornis, kas atrodas rietumu pusē. Jāpiemin, kā dekoratīvs elements baznīcas ēkā ir izmantoti ķieģeļi. Romānikas un renesanses stili ir saskatāmi pusloku formās. Pusloku formās veidots durvju portāls un logi.

Baznīcas tornis ir sadalīts trīs stāvos. Virs durvju portāla atrodas rozes logs, virs tā ir mazs pusloka lodziņš, torņa augšdaļa atrodas zvans, kuru sedz pusloka logi ar koka slēģiem. Torņa sānos atrodas šauras loga ailes. Šīs šaurās logu ailes ir raksturīgs dekoratīvs elements J. D. Felsko. Viņa projektētajā Viļķenes Sv. Katrīnas baznīcā, kas celta no 1684. g. līdz 1867. g. redzams līdzīgs risinājums. Salas Sv. Jāņa baznīcai ir divslīpju jumts, taču no iekšpuses redzams, ka baznīca griesti ir līdzeni. Raugoties no ārpuses uz dekoratīviem elementiem, redzami sarkanie ķieģeļi, kas labi izceļ baznīcas kontūras, taču lielākie laukumi ir gaiši dzelteni. Baznīcas austrumu daļā ir šķautņaina apsīda, kurā ir trīs pusloka logi. Apsīdai no abām pusēm piekļaujas palīgtelpas.

Jāsaka, ka pēc plāna un arhitektūras detaļām līdzīgas ir J. D. Felsko projektētās Viļķenes Sv. Katrīnas un Sv. Nikolaja baznīca Piņķos.

Raugoties no baznīcas iekšienes redzams, ka baznīcas interjers nav saglabājis savu dabīgo krāsu - koksnes brūnu. Tagad gan ērģeļu balkons, gan altāris un kancele ir pārkrāsoti gaiši zaļos toņos. Iepazīstoties ar J. D. Felsko citu baznīcu aprakstiem var secināt, ka saskatāmas līdzības interjerā. Tā piemēram, Sv. Jāņa baznīcai u Sv. Nikolaja baznīcai ir līdzīgs solu un altāra izvietojums. Rotājošie elementi altārim, kancelei un ērģeļu balkonam nav pārāk grezni, drīzāk pieticīgi. Jāsaka, ka vecajai Sv. Jāņa baznīcas ēkai E. Kroka kokgriezumi bija nokrāsoti ar eļļas krāsu un apzeltīti. Arī griesti, pretēji tagadējai baznīcas ēkai nebija viendabīgā krāsā, tie bija krāsoti ar mākoņiem un zvaigznēm, kurus papildināja zaļi, zili un dzelteni ornamenti.


Ērģeļu uzstādīšana
Ērģeles ir darinātas Jelgavā ap 1870. g. J. K. Hermaņa vadībā.

Ērģeļu balkonā stabules ir ietvertas četrās pusloku arkās. Pašu ērģeļu autors ir J. K. Hermanis no Jelgavas. Ērģeļu skaņas kvalitāte tagad ir viduvēja. Cinka stabuļu lielā īpatsvara dēļ, ērģeļu intonāciju neglābj pat no alvas ielodētās augš un apakšlūpas. Ērģeļu intonācija īpaši slikta ir mazās oktāvās. Pedāļa koka stabuļu oriģinālais nostiprinājums ir sanaglots kopā cita ar citu, kas liecina par zemiem ērģeļu būves standartiem.

Padomju periodā daļa ērģeļu stabuļu tika aizvestas uz Slokas baznīcu. Jāsaka, ka līdzko Slokas baznīca izgatavoja jaunas stabules, vecās tika atgrieztas Sv. Jāņa baznīcā, taču atsevišķu stabuļu iztrūkums ērģelēm ir joprojām. 1996. g. ērģeles remontēja V. Ilsums, A. Melnbārdis un M. Dzenītis. Tika nomainīts ērģeļu motors, uzstādīts jauns gaisa padeves vārsts, iztīrītas stabules, arī uzskaņotas un iztīrīta visa ērģeļu iekštelpa.

Altārgleznas uzstādīšana
Pirms altāra atrodas pusloka sētiņa. Altāris atrodas aiz pusloka arkas, kas atdala draudzes telpu no apsīdas. Altārglezna atrodas arkas formas ietvarā. Altāra centrā redzama Jūliusa Dēringa glezna "Jēzus pie krusta". J. Dērings ir gleznojis daudzas altāra gleznas Latvijas baznīcām, zināms, ka šādu, pašu nosaukumu, viņš gleznojis altāra gleznu arī Saldus baznīcai.

1982. gadā glezna tika nozagta. 1986. gadā tā tika atrasta, restaurēta un atdota atpakaļ draudzei.
www.salasdraudze.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu