Pirmā zināmā Rušonas katoļu baznīca ir bijusi koka ēka, domājams, ka būvēta jau 16. gs. Rušona kādreiz bijusi apdzīvota vieta ar miestiņa tiesībām, jo caur to ir gājuši lieli satiksmes ceļi: uz Daugavpili, Dagdu, Rēzekni un citām vietām. Kad tika uzbūvēts dzelzceļš un jauns lielceļš, kas vairs nešķērsoja Rušonas miestiņu, šī apdzīvotā vieta panīka un apmēram 1870. gadā zaudēja miesta nosaukumu.
1677. gadā jezuīti ar muižkungu Sokolovsku atbalstu uzcēla Rušonā koka baznīca. 1766. gadā iepriekšējās baznīcas vietā tika uzcelta jau trešā koka baznīca, bet 1816. gadā par Ievas Seleckas līdzekļiem tika uzcelta pašreizējā Rušonas mūra baznīca.
Rušonas katoļu baznīca ir apmesta mūra celtne. Tās teritoriju norobežo mūra žogs, līdzās baznīcai saglabājies mūra klostera korpuss. Dievnams ir četrstūra plāna celtne vientorņa fasādi. Frontālais tornis paceļas virs fasādes un divslīpju jumta kores, tam piramidāls noslēgums (dievnama 19. gs. uzmērījumā redzams, ka baznīcas torņa smailei ir stilizēta barokāla forma). Ēka ir trīsjomu garenbūve ar askētisku fasāžu risinājumu. Tajās augstu novietoti, nelieli logi un nišas segmentveida noslēguma ailās, centrālajā fasādē dzegas iezīmē frontona aprises. Saglabājušās sakristejas ieejas koka durvis ar autentisko slēdzenes nosegvairogu (19. gs. sākums). Centrālo altāri norobežo klasicisma formās stilizēta koka balustrāde, aiz altāra vienā pusē iebūvēta kapela, otrā – sakristeja. Monumentālā altāra veidojumā izmantoti klasiskā ordera elementi, tas novietots pusaploces nišā, arī galdnieciski veidotāja erkerveida kancelē izmantoti klasicisma motīvi. Dievnama iekārtu papildina arī gleznas 20. gs. sākumā un 20.–30. Gadu stilizācijai raksturīgās formas („ Kristus sirds”, „ Sv. Juris”). 2008. gadā no Zalcburgas atvests centrālā altāra tabernākuls, bet altārim izbūvēta jauna mensa. Rušonas baznīca pieder celtnēm, kuras atrodamas vēlā klasicisma laika iezīmes, tā izceļas ar savu atturīgo risinājumu. Baznīcas iekārta atspoguļo pakāpenisko dievnamu iekārtošanas procesu. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
latgale.travel
Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta ciemā Rušonā. Dievnams kopā bijušo klosteri un apbūvi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
Pirmā baznīca Rušonā bija būvēta 16. gadsimtā, tā bija koka celtne un vecākā baznīca Latgalē, ko sagrāva Poļu – Zviedru kara laikā. 1618. gadā Rušonu kā misiju punktu sāka apkalpot jezuīti un 1677. gadā viņi ar muižkunga Sokolovsku – Korabu atbalstu uzcēla nākamo koka baznīcu. 1766. gadā šeit ieradās dominikāņi un Aglonas dominikāņu konvents šeit nodibināja vikariātu un uzcēla klosteri. 1766. gadā iepriekšējā dievnama vietā tika uzcelta nākamā koka baznīca. Pašreizējo mūra ķieģeļu dievnamu uzcēla 1816. gadā par muižtures Ievas Seleckas līdzekļiem. 1832. gadā Rušonas klosteri slēdza.
Eksterjers
Baznīca ir apmestu ķieģeļu taisnstūra formas ēka ar cinka skārda jumtu. Tai ir viens vidēji augsts tornis. Ieejas durvis no gala, sāniem un no presbitērija gala, pretī bijušajam klosterim. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuros apbedīti mūki. Baznīcu ieskauj dārzs, kuru ietver akmens mūra žogs. Galvenie vārti ir veidoti no dzelzs, kas turas sarkanu ķieģeļu stabos. Aiz žoga atrodas veca kapsēta ar kapu krustiem.
Interjers
Dievnams ir viennavas celtne ar flīžu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Kora telpas balstās uz mūra velvēm un tajās atrodas harmonijs, lai gan agrāk bijušas ērģeles, kas sadegušas, tornī iesperot zibenim.
Dievnamā ir četri altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas baznīcas patrona Svētā Miķeļa glezna. Otrajā altārī ir Svētās Ursulas glezna, bet trešajā – Svētā Antona glezna. Labajos sānos no presbitērija atrodas liela Svētā Jura kapela ar svētā gleznu. Aplūkojama ir Jēzus Sirds glezna, uz kuras ir redzama Rušonas baznīca, jo mākslas darba autors bijis mākslinieks no šīs draudzes. Dievnamā ir redzamas arī Svētā Kristofora un Kristus Karaļa skulptūras, kuras tika atvestas no Jaunaglonas kapelas. Redzami žirandoli, kurus baznīcai dāvājis ģenerālis Jāzeps Baško.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis. Draudzi jau 1618. gadā apmeklējuši Cēsu jezuīti, uzskatot par savu misiju vietu. Vēlāk viņi apmeklēja Rušonu no Daugavpils jezuītu rezidences. No 1766. gada šeit sāka kalpot dominikāņi. No 1832. gada draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri. Draudzei ir piecas kapsētas – Kristapeņu, Rutuļu, Solkas, Eikša un Ondzuļu.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Jura diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Svētā Antona diena, Svētā Erceņģeļa Miķeļa diena – 40 stundu atlaidas, Svētās Ursulas diena.
lv.wikipedia.org