Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca

Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca jeb Svētās Trejādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca ir 1895. gadā uzcelts Latvijas Pareizticīgo Baznīcas dievnams Meža ielā 2, Rīgas Āgenskalna apkaimē. Tā ir senākā Pārdaugavas ortodoksā baznīca, kas celta eklektisma stilā kā Pārdaugavas panorāmas dominante Daugavas kreisajā krastā. Dievnamā darbojas bērnu svētdienas skola un garīgās literatūras bibliotēka. Pagrabā ierīkota lūgšanu telpa ar Sv. Panteleimona altāri.

Rīgas Svētās Trejādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca
Meža iela 2, Rīga, LV-1048
Tālrunis: 67 612 079
Transports: 4., 5. tramvajs līdz pieturai „Nometņu iela”; 9. trolejbuss un 3. autobuss līdz pieturai „Kalnciema iela” vai „Daugavgrīvas iela”

Dievkalpojumi
Baznīca atvērta katru dienu no 8.00 līdz 20.00
Dievkalpojumi darbadienās 8.30 un 17.00
Svētdienās un svētku dienās notiek divas Dievišķās liturģijas: agrā plkst.7.00 un vēlā plkst.10.30

Vēsture
Zināms, ka baltkrievu strūdzinieki Pārdaugavas Klīversalā jau 1780. gadā uzcēla nelielu Uniātu baznīcas koka dievnamu, kas darbojās tikai vasarās.

1812. gadā baznīcu atņēma uniātiem un piešķīra pareizticīgajiem. Baltijas pārkrievošanas laikā 1891. gadā nodibināja īpašu celtniecības komisiju, kas par 11 000 rubļu ieguva 1539 kvadrātasis lielu zemes gabalu Daugavas kreisajā senkrastā, baznīcas projektu izstrādāja arhitekti Jānis Frīdrihs Baumanis un Vladimirs Lunskis.

1892. gada 25. maijā notika svinīga pamatakmens likšanas ceremonija. Celtniecības darbus vadīja N. Voosts, baznīcas iekštelpu apdarei tika uzaicināts mākslinieks P. Zikovs un galdnieks M. Muravjovs. 1895. gada 5. novembrī notika baznīcas iesvētīšanas ceremonija, kuru vadīja Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Arsenijs. Pirmais baznīcas priesteris bija P. Mednis.

 

Baznīcas ēka celta no 1892. līdz 1895.gadam, arhitekti Jānis Fridrihs Baumanis, Vladimirs Lunskis un inženieris Boriss Epingers.


1890. gadā celtnes projektu uzticēja izstrādāt arhitektam J. F. Baumanim, bet uzsākto darbu pārtrauca arhitekta nāve 1891. gadā. 1892. gadā pie nepabeigtā projekta sāka strādāt būvinženieris, nākamais Vidzemes guberņas arhitekts Vladimirs Lunskis un būvinženieris Boriss Epingers.

Arhitektūra
Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca ir eklektisma stila krusta kupola būve, kurā izpaužas Maskavas 17. gadsimta arhitektūras iezīmes. Baznīcai ir simetrisks plānojums. Ieejas vējtverim seko priekštelpa, tad plaša draudzes telpa, kas noslēdzas ar altāra apsīdu. Dievnamu izgaismo divpadsmit logi. Draudzes telpas rietumu daļā atrodas kora balkons. Baznīcas kupola iekšpusē uz burām izvietoti P. Zikova gleznotie evaņģēlistu un apustuļu tēli. Sienas rotā ģeometriskas ornamentu joslas – jo tuvāk grīdai, jo ornaments kļūst vienkāršāks. Ikonostass risināts trīs stāvos un griezts no liepas koka. Ikonostasa stāvs krāsots rozā krāsā, bet visi kokgriezumi ir zeltīti. Pie baznīcas rietumu sienas atrodas tēlnieka V. Šulca veidotā baznīcas iesvētīšanas piemiņas plāksne, kurā pieminēti visi tās celtnieki.

Baznīcas galvenā rota ir dinamiskā sistēmā izkārtoti kupoli. Tās dominante ir četrstāvu zvanu tornis, kas noslēdzas ar slaidu piramidālu jumtu un sīpolveida kupolu un krustu. Baznīcas ārsienas sadalītas ar pilastriem, starp kuriem izvietoti logi ar bagātīgu dekoratīvo apdari. Ārsienas rotā freskas. Baznīca bija krāsota četrās krāsās – gaiši rozā, gaiši violetā, gaiši zilganā un zeltītā.

1932. gadā pēc Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes arhitekta V. Šervinska ieteikuma to nokrāsoja okersarkanā krāsā, ko paveica krāsotāju meistars A. Freigangs.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu