Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Rīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīca

Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.

Būvniecība
Šīs baznīcas vietā atradās katoļu lūgšanu nams (Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes filiāle), ap kuru tika veikti katoļticīgo rīdzinieku apbedījumi, 1888. gadā tā vietā nolēma būvēt jaunu baznīcu, iniciators bija prāvests Francisks Afanasovičs, kas izveidoja baznīcas būvniecības komiteju. Baznīcas projektu apstiprināja un izstrādāja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras students Floriāns fon Viganovskis, kas arī tika iekļauts būvniecības komitejā. 1889. gada 24 septembrī tika ielikts un iesvētīts Svētā Franciska baznīcas pamatakmens un uzsākās baznīcas strauja celtniecība, jo baznīcas jumts tika uzlikts jau 1890. gadā. Gadu vēlāk tika pabeigti abi torņi (60 metru augsti), uzbūvētas velves un fasāde, vēl gadu vēlāk tika ierīkota centrāla apkure.

Baznīca būvēta no sarkaniem ķieģeļiem (ārējie izmēri – garums: 43,35 m, platums: 22,5 m), arī torņi būvēti tikai no ķieģeļiem. Logu un durvju ierāmējumiem un pīlāriem, dzegām izmantoti dzelteni ķieģeļi. Torņi un jumts segti ar cinkotu skārdu. Baznīcas pamati apšūti ar rupji tēstu lauku granītu.

1892. gadā Mogiļevas palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja baznīcu Svētā Franciska godam.

1930. gadā ap baznīcu tika uzbūvēts mūris, lai norobežotu no bijušo kapu teritorijas. 1960. gadā norisinājās baznīcas restaurācija, atjaunojot 1900. gada zīmējumus, kuru prototipi ņemti no Asīzes Franciska bazilikas Asīzē, Itālijā.

Arhitektūra
Baznīcas ēka būvēta neogotikas stilā ar franču romānikas plānojumu. Dievnamā ir trīs jomi, katrā no tiem ir trīs arkas. Centrālajā jomā ir papildus viena arka, kurā atrodas prezbitērijs, kura abās pusēs ir sakristejas, virs kurām atrodas ložas. Logu, torņu un jumta vainagojošo daļu noslēgumi veidoti ar gotiskiem elementiem – krustveida cementa ziediem, kā arī kaltiem krustiem.

Interjers

  • Redzams neapmests ķieģeļu mūrējums, kas piešķir tīkamu izteiksmīgumu neogotiskas celtnes arhitektoniskajām detaļām.
  • Altāris un konfesionāli izgatavoti Varšavā.
  • Logi un palodzes darinātas O. Bonga galdnieku darbnīcā.
  • Soli izgatavoti Baltijas vagonu fabrikā.
  • Kancele pēc arhitekta Viganovska projekta veidota betonā.
  • Vitrāžas izgatavotas Varšavā grāfienes M. Lubenskas Sv. Lūkasa darbnīcā, meistars Bergmans. Prezbitērija trijos logos redzamas Svētā Jāzepa, Jēzus sirds, Svētā Pētera vitrāžas.
  • Rīgā izgatavotās ērģeles iegādātas 1900. gadā.

lv.wikipedia.org

 


Svētā Franciska katoļu baznīca

Visās Rīgas baznīcās, kuras celtas līdz 1773. gadam, zem akmens klona bija ierīkotas kapuvietas. Tikai nabagiem pie baznīcas atradās nelieli iežogoti kapi. Kapiem, pēc 1773. gada Katrīnas II, bija jāatrodas 3 km aiz pilsētas mūriem. 1773. gadā, pēc aizlieguma Rīgā apbedīt cilvēkus pie pilsētas baznīcām un tajās, pie katoļu kapelas sāka apbedīt katoļticīgos rīdziniekus. Šai vietā sāka veidoties katoļu kapi. 18. gadsimta vidū, vēl pirms oficiālas kapu iekārtošanas, apkārt kapelai sāka apbedīt Rīgas katoļus. Iespējams, ka katoļu kapi oficiāli iekārtoti šeit, jo katoļi savus mirušos šeit apbedīja, turpinot tradīciju, kura tika iesākta pirmās kapelas pastāvēšanas laikā.


1888. gadā par Sāpju Dievmātes draudzes prāvestu kļuva Francisks Afanasovičs. Šīs draudzes filiāle bija katoļu lūgšanu nams, kura vietā tika nolemts būvēt jaunu, daudz pamatīgāku baznīcu. Pēc prāvesta Afanasoviča iniciatīvas izveidoja baznīcas būvniecības komiteju, kuras uzdevums bija vākt ziedojumus būvei un apstiprināt baznīcas projektu, kā arī sekot baznīcas būvniecības gaitai. Afanasovičs baznīcas būvniecības komitejā lūdza iesaistīties sabiedrībā pazīstamus Rīgas katoļus. Komisiju vadīja Baltijas vagonu rūpnīcas direktors E. Bigs. Komiteja uzticēja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras studentam Floriānam fon Viganovskim izstrādāt baznīcas projektu un vadīt tās būvniecību. Viganovskis bija iekļauts arī baznīcas būvniecības komitejā.

Par F. Viganovska palīgu tika nozīmēts G. Čarnockis. Projektu pārbaudīja profesors Mālers, profesors Kohs, valsts padomnieks J.Hāgens un akadēmiķis H. Šēls. Projekts tika apstiprināts un celtniecību uzsāka 1889. gadā. 1889. gada 24. septembrī,piedaloties Vidzemes gubernatoram M. A. Zinovjevam, tika ielikts un iesvētīts Sv. Franciska baznīcas pamatakmens. Celtniecība noritēja diezgan ātri un jau 1890. gadā baznīcai tika uzlikts jumts. 1891. gadā pabeidza abus torņus, uzbūvēja fasādi un velves. 1892. gadā baznīcā ierīkoja centrālapkuri. 1892. gadā baznīcu iesvētīja par godu Svētajam Franciskam. Šo rituālu veica Mogiļevas palīgbīskaps Fr.Simons Albins. Līdz 1911. gadam Franciska draudze bija Sāpju Dievmātes draudzes filiāle.

Svētā Franciska baznīca ir celta neogotikas stilā ar franču romānikas plānojumu. Baznīcā ir trīs jomi, katrā jomā trīs arkas. Centrālais joms ir par arku garāks, jo liekajā arkā atrodas prezbitērijs. Prezbitērijam abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir ložas. Baznīca ir būvēta no sarkaniem ķieģeļiem. Torņi ir celti tikai no ķieģeļiem un tajos nav izmantoti akmens bluķi vai betona lējumi.

Logi un palodzes ir darināti galdnieka O. Bonga darbnīcā, konfesionāli un altāris veidoti Varšavā. Kancele ir veidota betonā, pēc arhitekta Viganovska projekta. Soli taisīti Baltijas vagonu fabrikā.

Vienā no sānu altāriem ir Sv. Jāņa Kristītāja glezna, kura ir gleznota 1795. gadā. Tās autors ir Jakobs Metenleiters, kurš dzimis Vācijā un miris Pēterburgā. Iespējams, ka glezna ir atvesta no Pēterburgas. Dievmātes altārgleznu ir gleznojis Vojčehs Gersens un tā ir gleznota baznīcas celtniecības laikā. Baznīcas vitrāžas ir saglabājušās daļēji, jo 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties no Rīgas, netālu no baznīcas tika spridzināti dzelzceļa tilti un tā rezultātā daļa no vitrāžām tika iznīcinātas.

1882. gadā pēc kapu slēgšanas, tie kļuva par izklaides vietu. Baznīcas teritoriju 1930. gadā norobežoja no bijušo kapu teritorijas, ap baznīcu uzceļot mūri. Sv. Franciska baznīcu 1937. gadā nodeva jezuītiem.

1960. gadā Franciska baznīcā tika veikta restaurācija, kuras laikā atjaunoja 1900. gada sienu zīmējumus. Sienu gleznojumu prototipi ir ņemti no Asīzes Franciska bazilikas Asīzē.

Franciska baznīcas kapsētā glabājas Rīgas pilsoņa mājas ieejas plāksne no 16. gadsimta.
www.citariga.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu