Celtniecība uzsākta 1894. gadā un pabeigta 1909. gadā. Riebiņu baznīca celta no šķeltiem akmeņiem. Stūros, dzegās un torņos sarkani kieģeļi. Tā atrodas Feimaņu upes krastā, pašā ciemata centrā.
www.vietas.lv
Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Preiļu novada Riebiņu pagasta centrā Riebiņos.
Vēsture
Pirmā katoļu baznīca Riebiņos bija būvēta 1771. gadā, tā bija koka celtne ar vienu torni, apšūta ar koka dēļiem, ko uzcēla muižnieks Veisenhofs. Pēc jaunā dievnama uzcelšanas veco koka baznīcu nojauca, jo tā bija nolietojusies.
Pašreizējo dievnamu cēla prāvesta Dominika Andrekus darbības laikā, kuru par Riebiņu draudzes prāvestu iecēla 1894. gada 1. augustā. Redzēdams vecās baznīcas slikto stāvokli, ķērās pie jaunas mūra baznīcas celšanas Feimaņu upes krastā, izmantojot Nīdermuižas baznīcas celtniecības plānus. Darbu vadītājs bijis meistars, kurš celis arī Nīdermuižas dievnamu. No Barkavas mežiem tika atvesti ozolkoki, kas bija paredzēti altāru, logu un durvju izgatavošanai, no kuriem pēdējos divus jau izgatavoja un novietoja pie plebānijas. Muižnieks, kurš bija zaudējis kāršu spēlē, atriebes dzīts, norīkoja cilveku, kurš aizdedzināja plebāniju. Prāvests izglābās, bet ozolkoka materiāli un izgatavotie logi, durvis un materiālās vērtības, kas bija šajā namā, sadega. Dominikam Andrekusam, kurš cerēja nosvinēt savu 50 priesterības jubileju jaunajā dievnamā, šīs vēlēšanās nepiepildījās un savu jubileju viņš svinēja vecajā baznīcā , lai gan 1906. gadā dievnama mūra darbi bija jau pabeigti. 1907. gadā turpinājās baznīcas iekšdarbi, bet 1908. gada 15. februārī prāvests nomiris un atlikušos darbus turpinājis nākamais prāvests Antons Racevičs, kura darbības laikā, 1909. gadā notika baznīcas konsekrācija, to veltot Svētā Pētera un Svētā Pāvila godam.
Eksterjers
Baznīca ir celta no šķeltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem stūros, dzegās un torņos. Tā ir ar diviem torņiem un cinka skārda jumtu, kas uzklāts 1935. gadā prāvesta V. Juško darbības laikā. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Baznīcas tuvumā atrodas plebānija, ko uzbūvēja prāvests A. Olehno 1970. gadā. Baznīcu ieskauj dārzs, ko slēdz žogs cementa stabiņos.
Interjers
Dievnams ir trīs navu celtne ar flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir veidoti velvē un apmesti. Virsējā daļa balstās uz 4 pīlāriem, kas ēku sadala trijās navās. Presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas. Baznīcu no presbitērija atdala koka dievgalds. Kora telpās atrodas harmonijs un no 2011. gada novembra ērģeles, kuras atgādāja no Ikšķiles. Ērģeles pirms tam bijušas Esenes dievnamā Vācijā un bija domātas Ikšķiles Karmela māsu klosterim, taču karmelīta māsas tās novēlēja Riebiņu baznīcai. Zem kora telpām ir 1973. gadā ielikta koka siena ar stikla durvīm, lai telpas aizsargātu no vēja. Dievnama logiem ir dubultrāmji. Funkcionāli risinātās askētiskās iekštelpas apvienotas ar glezniecisku, koloristiski variētu fasāžu risinājumu, kur izmantoti arī neogotikas elementi. Aplūkojams 18. gadsimta cilnis "Svetais Vakarēdiens", kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis un saglabājies no vecā dievnama.
Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā, kas ir divu stāvu, atrodas liels krucifikss ar Svētā Franciska no Asīzes tēlu. Vienā sānu altārī ir Svētā Pētera un Svētā Pāvila glezna, bet otrajā – Dievmātes glezna.
lv.wikipedia.org