Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Rēzeknes katoļu katedrāle

Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas RēzeknesAglonas diecēzes draudzes katedrāle. Tā atrodas Rēzeknē, Latgales ielā 88b, vienā no pilsētas pakalniem. Tas ir lielākais līdz mūsdienām saglabājies dievnams pilsētā.

Vēsture
Vispirms šajā vietā 1685. gadā par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem uzcelta koka baznīca, kas nodota jezuītu aprūpei. Tā pārbūvēta 1750. gadā pēc toreizējā prāvesta Šostakovska rīkojuma, bet 1887. gadā, negaisa laikā pēc zibens spēriena tā nodega. No ugunsgrēka izdevies izglābt marmora plāksni, tās konsekrācijas piemiņai, kura tagad atrodas pašreizējā katedrālē. Pēc tam, kad uz Rēzekni pārcēla Aglonas dekānu prāvestu Simanoviču, ar viņa atbalstu nodegušās baznīcas vietā, 1893. gadā (dažos avotos 1888.) sāka celt pašreizējo mūra Dievnamu. Baznīcā pirmie dievkalpojumi tika noturēti 1900. gadā un tā paša gada 19. novembrī to iesvētīja dekāns Kazimirs Lušpinijs. Celtne pilnībā pabeigta 1902. Projekta autors bija Rīgas Politehniskā institūta būvinženieris Florians Viganovskis, kurš jau bija uzcēlis Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu (tajā daudz spilgtāk par vēlāk celto Rēzeknes baznīcu manāmas gotikas stila iezīmes). Finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ Rēzeknes baznīcas celtniecības laikā veiktas dažas atkāpes no projekta pamatieceres. 1995. gadā toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II dievnamam piešķir katedrāles statusu. Līdz ar to katedrāle kļūst par Rēzeknes–Aglonas diecēzes centru ar bīskapa sēdekli.

Eksterjers un interjers
Dievnams celts no sarkaniem ķieģeļiem uz stipriem akmens pamatiem. Tā ir 51,12 metrus (24 asis) gara un 34,08 metrus (16 asis) plata. Celtnes formas labi ataino sava laika arhitektūras iezīmes. Tās fasādes daļa ir veidota pseidoromānikas stilā, bet torņu augšdaļa, logi un citi elementi pseidogotikas stilā. Tās fasādē ir divi torņi, kuros ir četri lieli zvani. Virs jumta ir vēl deviņi mazi tornīši. Baznīcas cinkotais skārda jumts 2013. gadā nomainīts pret kapara jumta klājumu. Baznīcas fasādes priekšā ir kaltu akmeņu kāpnes un lievenis, tādi paši lieveņi ir pie sānu durvīm abos torņos. Baznīcu apvij 22 metrus garš mūra žogs, kura augšdaļā ir dekoratīvi metāla lējumi. Baznīcas grīda klāta pamīšus – melnām un baltām cementa flīzēm. Ar koka dēļiem apšūtie gotiskās formas griesti balstās uz astoņām mūra kolonnām, kas dievnamu sadala trīs navās. Presbiteriju no galvenās navas atdala neliels pakāpiens. Presbiterija abās pusēs ir lielas sakristejas, vienai no tām ir izeja uz āru. Baznīcā ir 27 logi, presbiterija logos ir arī vitrāžas – vienā attēlots sv. Meinards, bet otrā sv. Alberts.

Altāri
Katedrālē ir pieci altāri, no kuriem centrālais, galvenais altāris veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godam. Izgatavots Volonijas guberņā, Romanovas pilsētā. Pēc prof. Bogdanoviča meta to no ozola koka gotikas stilā darinājis kāds vācu meistars. Galvenais altāris ir augstākais koka altāris dievnamā. Tā centrā atrodas Jēzus Kristus skulpturāls tēls, virs tā – koka krusts un Dieva Jēra tēls.

Trīs sānu altāri veltīti Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, Svētajam Jāzepam un Svētajam Antonam, bet ceturtais ir Dieva žēlsirdības altāris.

No galvenā altāra pa kreisi atrodas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Lurdas Dievmātes altāris. Tā centrā atrodas Lurdas Dievmātes skulptūra. No tās pa kreisi ir novietota Jaunavas Marijas mātes, Svētās Annas skulptūra, bet labajā pusē – Sv. Elizabetes no Ungārijas skulptūra.

No galvenā altāra pa labi esošais altāris ir veltīts Dieva Žēlsirdības godam. Tā centrā ir māsas Faustinas Kovaļskas 1931. gadā radītās gleznas reprodukcija, kurā attēlots Jēzus Kristus, bet zem tā kājām uzraksts latgaliešu valodā: Jezu, es uzatycu Tev (latviski: Jēzu, es paļaujos uz tevi). Agrāk šis altāris bija veltīts Kristus ciešanām. Tā centrā atradās liels krucifikss.
lv.wikipedia.org

 

 

Rēzekne pirmo reizi rakstos minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”. No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Apriņķa pilsētas tiesības piešķirtas 1773. gadā. 1778. gadā. 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā, bet 1802. gadā kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem. Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus. Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs.

1685. g. par Krakovas vojevodas Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, atjaunoja 1749. g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Tagadējo no sarkaniemķieģeļiem celto baznīcu sāka būvēt 1893. g. pēc Rīgas inženiera Viganovska meta gotikas stilā, to iesvētīja 1914. g. Baznīcas celšanas laikā nomainījās vairāki dekāni, nebija arī pietekoši līdzekļu, tāpēc galīgajā variantā ir vērojamas daudzas atkāpes no projekta. Lielākais dievnams Rēzeknē. Kopš 1995. gada ir Rēzeknes – Aglonas diacēzes centrs ar bīskapa sēdekli.
zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu