Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Piņķu Sv. Annas luterāņu baznīca

Par Annas baznīcas celšanas laiku ziņas ir pretrunīgas. Kā baznīcas celšanas gads minēts gan 1660., gan 1692. g. (kad baznīcas tornī uzkārts metāla zvans); bez tam minēts arī, ka baznīca uzcelta līdz 1686. gadam. Jādomā, ka pirmā Annas baznīca celta ap 1660. gadu. Tā atbilst 17. gs. Vidzemes lauku koka baznīcas tipam: vienkārša vientelpas būve no kaķētiem guļkokiem uz mūra pamata, ar kārniņu jumtu un nelielu koka tornīti. Baznīcas grīdu sedza dēļi, bet guļkoku sienas nebija krāsotas. Nebija arī nodalītas kora telpas. Gaisma telpā ieplūda pa maziem divrūšu logiem. Bluķī cirstas kāpnes veda pašā baznīcā un augšā zvanu tornītī. Tāpat zīmējumā pie baznīcas nav redzams mācītāja kambaris, kas atradās baznīcas otrā pusē un bija piebūvēts pa kreisi altāra daļai. Annas baznīca bija domāta latviešu dzimtļaužu dievkalpojumiem; to vēlāk uzskatīja par Nikolaja baznīcas filiāli. 1830. g. Annas baznīca bija pussabrukusi.

Jauna mūra baznīca Piņķos tika uzcelta laikā no 1872. līdz 1874. g. un saglabājusies līdz mūsdienām. Tā celta pēc arhitekta J. Felsko projekta. Baznīca cietusi gan Pirmā pasaules kara, gan Otrā pasaules kara laikā.
zudusilatvija.lv

 


Piņķu Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Babītes Annas baznīca ir luterāņu dievnams, Piņķu Sv. Nikolaja baznīcas filiāle. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nr. 8484, kas atrodas Mārupes novadā.

Vēsture
Babītes draudzes novada Sv. Annas kapelu, tāpat kā Sv. Nikolaja un Sv. Jāņa kapelas pie senā Lielupes kara ceļa uz Zemgali jau 13. gadsimtā izveidojuši Daugavgrīvas cisterciešu klostera mūki. Jauna koka baznīca uzcelta un iesvētīta Zviedru Vidzemes laikā starp 1660. un 1692. gadu. 1802. gadā pie Annas baznīcas tika ierīkota pagasta skola zemnieku bērniem.

Līdz mūsdienām saglabājusies laikā no 1872. līdz 1874. gadam pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta celtā mūra baznīca.

Senākā koka baznīca
Pirmā Annas baznīca bija vienkārša vientelpas būve no kaķētiem guļkokiem uz mūra pamata, ar kārniņu jumtu un nelielu koka tornīti. Baznīcas grīdu sedza dēļi, bet guļkoku sienas nebija krāsotas. Nebija arī nodalītas kora telpas. Gaisma telpā ieplūda pa maziem divrūšu logiem. Bluķī cirstas kāpnes veda pašā baznīcā un augšā zvanu tornītī. Mācītāja kambaris atradās baznīcas otrā pusē un bija piebūvēts pa kreisi altāra daļai.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu