Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Piltenes luterāņu baznīca

[192-] www.zudusilatvija.lv

Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.

 

Piltenes evaņģēliski luteriskā draudze
Lielā iela 2a, Piltene, Ventspils novads, LV - 3620

Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst.10:00, baznīcā  
Dievkalpojumi ģimenēm mēneša 3. svētdienā, plkst. 10:00, bazīcā
Veco ļaužu dievkalpojumi mēneša 1. sestdienā, plkst. 12:00, Jelgavas ielā 11
Bībeles studijas notiek sestdienās plkst. 15:00, Lielā ielā 2a. otrajā stāvā
Iesvētes mācības sestdienās plkst. 16:00, Lielā ielā 2a. otrajā stāvā
Filmas pēcpusdiena mēneša 2. svētdienā, plkst. 12:00, Lielā ielā 2a. otrajā stāvā

LELB Piltenes draudzes priekšnieks Ivars Sončiks
mob. 26436827
ivarssonciks@inbox.lv

Baznīcas iekštelpu apskate iespējama iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 28876687 (Ziedonis Jakobsons)

 

Vēsture

Piltenes baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu. 


1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs. Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša. Soli 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm. Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta

20. gadsimtā Piltenes baznīcā. Draudzē strādājuši septiņi mācītāji. Johans Šalme dievkalpojumus vadīja latviešu valodā par ko viņu citi vācu mācītāji nosodīja. Egons Rūsa Piltenes baznīcā kalpoja Otrā pasaules kara laikā. Valdis Amols kara beigās kalpoja kā palīgmācītājs. Prāvestam Kārlim Eglītim pēckara laiks bija ļoti grūts, jo padomju vara noliedza baznīcas un reliģiju. Atmodas laikā mācītāji Jānis Gustiņš un Valters Ozoliņš atjaunoja baznīcas autoritāti. Austra Reine ieradās no ASV un atjaunoja reliģijas mācīšanu skolās un sadraudzību ar vācu reliģisko jaunatni. Mācītājs Aleksandrs Princis un baznīcas draudze atjaunoja pamazām baznīcu un sakārtoja draudzes īpašumus.
www.zudusilatvija.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu