Ozolaines Svētā Ignācija no Lojolas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Bauskas novada Vecsaules pagasta Ozolaines ciemā.
Vēsture
Sākotnēji no 1619. gada dievkalpojumi notikuši dažādās privātās mājās, līdz 1666. gadā tika pārvesta Skaistkalnes vecā koka baznīca, ko par saviem līdzekļiem uzstādīja grāfa Franciska Vladislava Berga līdzekļiem. Šis dievnams tika uzcelts uz vecās kapsētas un draudze tika nosaukta par Ozolu draudzi, jo baznīca bijusi no ozolu baļķiem. Dievnams bijis mazs, bez torņa, tajā bijis Svētā Ignācija altāris ar svētā gleznu. No Skaistkalnes tika pārvestas arī ērģeles un soli. Šis dievnams skaitījies Skaistkalnes baznīcas filiāle, kurā divas reizes mēnesī dievkalpojumus noturējis Skaistkalnes prāvests. Uzceļot pašreizējo baznīcu, veco koka dievnamu kapsētā nojauca un tās vietā uzlika lielu čuguna krustu, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Tas ir uzstādīts altāra vietā, uz krusta ir uzraksts "Draudzes mīlestība 1867."
Pašreizējo šķelto laukakmeņu mūra baznīcu sāka celt Skaistkalnes prāvesta Mikuliča vadībā 1861. gadā par viņa līdzekļiem, bet būvniecības darbus veica draudzes locekļi. Akmeņus pieveduši un skaldījuši Šimins, Klimovičs un Simins. Katrs katoļticīgais māju saimnieks sūtījis pa nedēļām visus darbspējīgus cilvēkus pie baznīcas celšanas. Kad baznīca bijusi uzbūvēta krūšu augstumā, ieradies no Skaistkalnes bīskaps iesvētīt pamatus. 1864. gadā dievnams bija uzcelts un iesvētīts Svētā Ignācija no Lojolas godam.
2015. gada decembrī iekļauta aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības numurs: 9101).
Eksterjers
Baznīca ir šķeltu laukakmeņu mūra neapmesta celtne, 23 metrus gara, 10 metrus plata un 7 metrus augsta ēka ar vienu zemu, kubveida, aptuveni 1,5 garu torni un māla dakstiņu jumtu. Tornī ir divi 1930. gadā iegādāti zvani – 120 kg un 60 kg smagi, agrāk bijuši trīs zvani, bet Pirmā Pasaules kara laikā tie pazuduši. Kreisajos sānos pie presbitērija piebūvēta 4 x 4 x 2 metrus liela sarkano ķieģeļu sakristeja. Ieejas durvis no gala un sāniem. Abos dievnama sānos ir seši logi. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs ar dakstiņu jumtu. Aiz žoga presbitērija pusē starp baznīcu un veco kapsētu atrodas plebānija.
Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un koka griestiem, kas klāti lokveidā. Virs ieejas ir kora telpas, ko balsta četri pīlāri, tajās ir Emīla Martina 1898. gadā būvētās ērģeles. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Presbitērija vienā pusē ir sakristeja. Daudzi priekšmeti ir ļoti veci, jo pārvesti no vecās baznīcas kā galvenais altāris, kancele, biktskrēsls un gleznas. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā altārī, kas atrodas presbitērija gala sienas centrā, starp koka pīlāriem novietotas Svētā Pētera, Krustā sistā Pestītāja un Svētā Pāvila gleznas. Pīlāri ir īpatnēji griesti. Sānu altāri novietoti dievgalda galos pie sānu sienām, tajos ir Dievmātes un Svētā Ignācija gleznas.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Romualds Baļčūns. Draudze sāka veidoties 17. gadsimtā, bet par patstāvīgu tā kļuva tikai 1920. gadā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Ozolainē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir divas kapsētas – Ozolu un Caunēnu kapsēta. Draudzes lielākie svētki ir Svētā Ignācija svētki.
lv.wikipedia.org