Ventspils Evaņģēliski luteriskā draudze
Tirgus iela 4, Ventspils, LV-3601
Tālrunis: 63 622 750
Baznīca atvērta katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 16.00, sestdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00.
Dievkalpojumi notiek svētdienās, plkst. 10.00 un ceturtdienās plkst. 18.00.
Vakara lūgšanas notiek piektdienās plkst. 17.30 (nenotiek jūnijā, jūlijā un augustā).
Tagadējā Rātslaukuma austrumu malā paceļas evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca, uzbūvēta 1835. gadā. Baznīcu bija iecerēts būvēt jau apmēram 100 gadus agrāk, bet tās pabeigšanu XVIII gadsimtā aizkavēja kari un mēra epidēmija. Ilgu laiku tagadējās baznīcas vietā atradās nepabeigtā dievnama mūri, kas bija jānojauc, sākot jauno celtniecību.
Ventspils Nikolaja luterāņu baznīca tika uzcelta 1834.–1835. g. to iespaidīgā ātrumā uzcēla, pateicoties mācītāja F.N. Pauflera apņēmībai un Krievijas cara finansiālam atbalstam. Celta vēlīnā klasicisma stilā.
- 1834. gada 20. maijs - svinīgi tiek ielikts baznīcas pamatakmens.
- 1835. gada 15. septembris - tiek iesvētīta jaunuzceltā baznīca.
- 1542. gadā Ventspils pilsētas grāmatā norādīts, ka Ventspilī darbojas luterāņu garīdznieks.
- Baznīca nosaukta cara Nikolaja vārdā, jo viņš ziedoja naudu baznīcas būvei.
Tās arhitekts un būvdarbu vadītājs bija Johanns Eduards de Vite, ērģeles būvēja J.T. Tīdemanis un pilnveidoja Kārlis Hermanis no Liepājas. Aleksandra fon Rennes radīto altārgleznu 1888. g. Ziemassvētkos baznīcai dāvāja Ventspils un Piltenes draudze.
Lielo, vairāk kā 500 kilogramu smago zvanu gatavojis Jānis Ulrihs Kleinšmits- pirmais latviešu tautības zvanu lējējs, kurš dzīvojis Ancē. Interesanti atzīmēt, ka arī baznīcai dāvinātais Vērmaņa fabrikā Rīgā 19. gs. gatavotais torņa pulkstenis vēl joprojām iezvana stundas un pusstundas.
Baznīcas fasāde atjaunota 2001. gadā. Pēc iekštelpu rekonstrukcijas, ka pabeigta 2004. gadā baznīcā regulāri notiek koncerti. Baznīcā saglabājušās tās pašas gleznas, ērģeles un zvani, kādi bija laikā, kad baznīcu atklāja.
visitventspils.com
www.lelb.lv
Baznīcas ēkas tapšanas vēsture
1698. gads
Vecā baznīcas ēka laukumā starp Tirgus, Skolas un Zvanu ielām ir ļoti sliktā stāvoklī. Hercogs Ferdinands uzdod baznīcas priekšniekam Kristofam Zakenam pasūtīt jaunas baznīcas celšanas plānu, bet celtniecība netiek uzsākta naudas trūkuma dēļ.
1700. - 1706. gadam
Ventspils pilī, pārbūvējot konventa zāli tiek izveidota telpa baznīcai.
1715. gads
Tiek apstiprinātas jaunceļamās baznīcas izmaksas. Par celšanas vietu izraudzīts Štrauha laukums.
1718. gada 21. jūlijā
Tiek likts pamatakmens jaunceļamajai baznīcai.. Sākas būvdarbi; tiek uzceltas mūra sienas, darbi naudas trūkuma dēļ apstājas.
1771. gads
Sakarā ar Rundāles un Jelgavas pils celtniecību, barons Johans Ernests Bīrons pavēlēja, lai visus līdzekļus piešķir šo piļu celtniecībai. Līdz ar to Kurzemē citu būvju celtniecība tika pārtraukta. Hercogs sasauca pilsētas pārstāvju apspriedi, lai lemtu par baznīcas būves pabeigšanu, bet šī sanāksme nedeva rezultātus.
1833. gada 10. aprīlī
Mācītājam Fridriham Nikolajam Paufleram izdodas pārliecināt Krievijas caru Nikolaju I no valsts kases atvēlēt Ventspils evaņģēliski luteriskās baznīcas būvei 77’561 rubli un 85 kapeikas. Šī baznīca bija projektēta tā, lai tā spētu uzņemt 2000 personas.
1833. gada 1. decembrī
Tiek sastādīta Ventspils baznīcas būvkomisija: barons fon Renne, prāvests F.Pauflers, birģermeistars Vesels. Vēlāk komisijā uzaicināts arī inženierleitnants Radens. Būves vadību uzņēmies inženierpulkvedis Johans Eduards de Vite, mūrniekdarbus – meistars Hulla.
1834.gada 30.janvārī
Sāk noārdīt neuzceltās baznīcas mūrus un izņem 1718. gadā ielikto pamatakmeni.
1834. gada 20. maijs
Svinīgi tiek ielikts jaunās baznīcas pamatakmens.
1834. gada 2. jūnijs
Virs baznīcas torņa tiek uzlikts Pēterburgā darināts krusts un bumba, kurā ievietoti tādi pamatdokumenti, kā pie pamatakmens likšanas.
1835. gada 15. septembris
Tiek iesvētīta jaunuzceltā baznīca.
www.piltenesiecirknis.lv