Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katoļu baznīca

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca atrodas Ludzas pilsētā, Baznīcas ielā 54.


Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Baznīcas iela 54, Ludza, Ludzas nov., LV-5701
Tālrunis: 65725653

 

Ludzas pirmā katoļu baznīca tika celta kopā ar Ludzas pili, kas bijusi pils sastāvdaļa, bet tā nodegusi Livonijas kara laikā. 1599. gadā Ludzā iepriekš nodegušā dievnama vietā atradusies stārasta Laurenča Skarbeka celta baznīciņa, kas ir bijusi luterāņu rīcībā.

 

1686. gadā Grodņas komisija piešķīra zemes gabalu katoļu draudzei, atdalot zemes gabalu no stārastes zemes un vienlaicīgi uzdodot toreizējam Ludzas stārastam Potockim baznīcas, plebānija, ērģelnieka mājas, skolas un slimnīcas būvniecību. Šo koka baznīcu uzcēla bijušo baznīcu vietā 1687. gadā. Baznīca pastāvēja nepilnus 50 gadus, kad 1736. gadā tā gāja bojā ugunsgrēkā.

 

1738. gadā kanoniķis Obrickis ar draudzes locekļu atbalstu uzcēla jaunu koka baznīcu, kuru 1742. gadā konsekrēja Livonijas bīskaps Puzina. Baznīca darbojās 200 gadus, tā bija baroka stila krustveida formas celtne, 34 metrus gara un 23 metrus plata. Baznīcā atradās pieci kokgriezumiem rotāti altāri un biktskrēsls baroka stilā, kurus bija izgatavojuši Itālijas mākslinieki. Dievnams nodega 1938. gadā, lielajā Ludzas ugunsgrēkā.

 

Vēlāk dievkalpojumus sāka noturēt pagaidu telpās – ēkā, kas atradās blakus baznīcai. Ludzas dekāns Jānis Gabrāns 1939. gadā uzsāka jaunas baznīcas būvi, ko pārtrauca Otrais Pasaules karš, bet vēlāk, padomju vara dievnama celšanas darbus aizliedza. Tāpēc dievkalpojumi turpināja noritēt iepriekš minētajās pagaidu telpās līdz 1958. gadam, kad šis nams nodega.

 

Velāk, līdz 1963. gadam Mises svinēja 1738. gadā celtajā oktogoniskas formas koka celtnē, bijušajā Karnicku kapličā. Tā kā tā sākotnēji bija paredzēta kā dzimtas kapu vieta, zem kapličas atradās velvēti mūra pagrabi, tā bija maza un nepiemērota draudzes dievkalpojumiem. Tāpēc 1959. gadā Ludzas dekāns P. Tumans uzsāka citas māla kleķu kapu kapličas, kas atradās aptuveni 300 metru no nodegušās baznīcas un Karnicku kapličas, paplašināšanu, nojaucot vienu sienu un no ķieģeļiem uzbūvējot divreiz lielāku telpu. No 1963. gada šeit noritēja draudzes dievkalpojumi, baznīcā bija divi sānu altāri, virs kuriem atradās Svētās Terēzijas un Vissvētākās Jēzus Sirds gleznas.

 

1989. gadā tika saņemta atļauja turpināt 1939. gadā iesākt celtās baznīcas būvniecību, kas notika sākumā toreizējā dekāna Jāņa Buļa, vēlāk dekāna Oļģerta Aleksāna vadībā, palīdzot no Polijas uzaicinātam inženierim. Jauno dievnamu iesvētīja Latvijas katoļu arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats 1995. gada 24.septembrī.

 

Tagadējā Ludzas baznīca ir liela, skaista mūra celtne, kurai ir tikai nelielas atšķirības no 1939.g. projekta.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu