Svētās Trīsvienības katedrāle – Liepāja, Bāriņu iela 9.
Sākotnēji svētkalpojumus dažādās vajadzībās (trebas) Liepājas (Lībavas) pareizticīgajiem iedzīvotājiem veica Svētā lielmocekļa Georgija Uzvarētāja (Pobedonosca) pulka baznīcas garīdznieks. 1834. gadā Liepājā tika ierīkota Svētītāja Nikolaja vārdā nosauktā pārvietojamā pareizticīgā baznīca.
1867. gadā pašā pilsētas centrā uzbūvēja jaunu Dievnamu. 1868. gada 6. augustā Rīgas un Jelgavas bīskaps Venjamina (Kareļins, 1822–1874) to iesvētīja Svētās Trīsvienības vārdā. Baznīcā bija divi altārgaldi: viens par godu Svētajai Trīsvienībai, bet otrs – Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. Sākumā Dievnams bija salīdzinoši neliels.
No 1895. līdz 1896. gadam par valsts atvēlētajiem līdzekļiem un labdaru ziedojumiem Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca tika pārbūvēta un paplašināta – paaugstināts zvanu tornis, smaile noklāta ar dekoratīvu skārda segumu, kas imitēja rombveida dakstiņus. Tā rezultātā Dievnams ieguva patreizējo izskatu un varēja uzņemt līdz 1000 dievlūdzēju. Baznīcas ēka būvēta jaunbizantiskā stilā ar pieciem sīpolveida kupoliem. 1896. gada 2. maijā Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs (Brjancevs, 1839–1914) iesvētīja atjaunināto baznīcu.
XX gadsimta 30. gados Dievnamam piešķīra katedrāles statusu. Otrā pasaules kara laikā baznīca stipri cieta. 50. gadu vidū katedrāle tika izremontēta, taču remonts bija veikts nekvalitatīvi un ar sliktiem materiāliem. Pēdējos gados noris apjomīgi restaurācijas darbi: atjaunots jumts, zvanu torņa jumta segums un daļa fasādes, izremontēts kupols un restaurēts krusts.
www.russkije.lv