Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Landzes Luterāņu baznīca

Vairāk kā 300 gadus vecā Landzes luterāņu baznīca atrodas netālu no Piltenes, ļoti gleznainā vietā pašā Ventas krastā. Ainavu baznīcas apkārtnē papildina senu liepu audze (kopumā te ir 7 dižliepas, resnākā koka apkārtmērs 6,4 m – tas bijis dravas koks, stumbram lieli māzeri). Uz Landzes baznīcu no mācītājmuižas (bijusī pansionāta ēka) ved ošu gatve, kur aug arī bumbiere 2 m apkārtmērā.

Landzes mācītājmuižā bērnību pavadījis Baltijas vācu dzejnieks un tulkotājs Kārlis Hugenbergers (1784 – 1860). Pie baznīcas atrodas seni apbedījumi. Te apglabāts bijušais Landzes draudzes mācītājs, teologs un vēsturnieks Teodors Kallmeijers (1809 – 1859). Uz dienvidaustrumiem no baznīcas atrodas senkapi.

Baznīcā atrodas ievērojamā Ventspils koktēlnieku darbnīcas meistara Nikolausa Sēfrensa baroka stilā darinātais altāris, kancele un ķestera pults. Pirmatnējais krāsojums nav saglabājies. Baznīcas iekārtojumā kopumā ir daudz barokālu priekšmetu. Pa labi no altāra ir epitāfija (1733) M.Henkam. Ērģeles ar 6 reģistriem darinātas Liepājā 1852. gadā, meistari K.Bitners un V.Bauers.

Dievkalpojumi notiek 3 mēneša svētdienā plkst. 13:00
Baznīcas iekštelpu apskate iespējam iepriekš vienojoties pa tālr. + 371 26950035 (Zigrīda Krauze)

Adrese: Ventspils novads, Piltenes pagasts, Landze
www.visitventspils.com

 

Landze, domājams, ir viena no divām baznīcām, kuras tika uzbūvētas Kurzemes bīskapijas un Livonijas ordeņa 1252. gadā noslēgtā līguma ietvaros uz tā Vindas (Ventavas) zemēm. Tā pastāvēja jau katoļu laikos, jo Jakobs Polens 1518. gadā tajā nodibinājis vikariju jaunavai Marijai par godu. Dāvinājumu apstiprinājis ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Bet līdz Gotharda Ketlera nākšanai pie varas tā jau bija sabrukusi, jo ar 1567. gada 28. februāra rīkojumu viņš liek būvēt baznīcu arī Landzē. Droši vien būvēta tika koka baznīca 1609. gadā tā bijusi vēl samērā labā stāvoklī, tikai, domājams, sākotnēji tā bijusi bez torņa, jo 1678. gadā zvani karājušies, kā no aprakstiem saprotams, atsevišķi stāvošā tornī.

 

1700. gadā būvēts tornis un 1703. gadā zvani atraduši sev vietu tornī, kas stāvējis baznīcas zelmenī. 1712. gada dokumentos ir teikts, ka baznīca ir gluži jauna, viņai ir dakstiņu jumts, zelmenī ar skārdu apsists sarkani krāsots tornis, kas tur divus metāla zvanus. Baznīcā ir jauni soli, altāris un biktskrēsls. Šis tornis jau 1737. gadā draud iebrukt. 1744. gadā pēc hercoga rīkojuma tiek veikta ievērojama pārbūve. Torni nojauc un uzbūvē no pašiem pamatiem. Tas sākotnēji bijis no koka, 1776. gadā Zūru rentnieks Kristofers Ditrihs Georgs fon Medems liek uzbūvēt jaunu no akmeņiem. Beidzamos atjaunošanas darbus veic Zūru grāfs Gustavs fon Lambsdorfs 1847.–1848. g. un beidzot 1878. un 1909. gadā.

 

Mācītājmuižu, domājams, dibinājis hercogs Gothards un tā daudz cietusi no Ventas krasta izskalošanās. Pastorāta zemes arvien samazinājās, līdz beidzot 19.gs. pirmajā pusē grāfs fon Lambsdorfs, Zūru īpašnieks, piešķir ievērojamas zemes platības un atjaunoja mācītājmuižu tās agrākajā apjomā. Ventas izskalojumi 18. gs. apdraudēja arī pastorātu, kurš toreiz atradies uz dienvidiem no baznīcas, tā kā 1788. gadā pastorātu bija jāpārceļ un to ierīkoja uz ziemeļiem no baznīcas.

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu