Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Kurmenes katoļu baznīca

Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca

Adrese: Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads.
Mācītājs: Priesteris Andrejs Mediņš
Kontakti: tālr. 26411090, e-pasts brukna@brukna.lv
Dievkalpojumi: katru svētdienu plkst.10.00 un ceturtdienās plkst. 20.00

Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Vecumnieku novada Kurmenes pagasta centrā Kurmenē. Šobrīd prāvests Kurmenes Svētā Pētera draudzē ir Andrejs Mediņš.

Vēsture
Sākotnēji Kurmenē bijusi grāfa Antona Komarovska 1820. gadā būvēta koka kapela, veltīta Svētajam Antonijam, kas atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā. Tāpēc dievkalpojumus šeit turējuši Skaistkalnes priesteri. Kapela atradusies Kurmenes muižas parkā. Kapelu 1845. gadā un 1851. gadā apmeklējuši bīskapi Civinskis un Volnovičs, par ko kapelas sienas pielika piemiņas plāksnes.

Pašreizējo mūra baznīcu vecās koka kapelas vietā uzbūvēja grāfs Pēteris Komarovskis 1870. gadā un nosauca par godu Svētajam Pēterim. Tā sākotnēji celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta pamatā Komarovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P. Komarovska ierosinājuma 1919. gadā dievnams tika nodots draudzes vajadzībām, kad šeit tika nodibināta katoļu draudze.

Eksterjers
Baznīca ir ķieģeļu un dolomīta akmeņu mūra celtne, celta klasicisma stilā. Tā ir 24,5 metrus gara, 18,5 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar dakstiņu jumtu un diviem vidēji augstiem ar skārdu segtiem torņiem, kuros ir vaļēji logi. Vienā no torņiem ir 16 pudus smags zvans. Starp torņiem virs zelmeņa uzstādīta koka Svētā Pētera skulptūra, ko 1930. gadā no ozola darinājis "Kraukļu purva" kokgriezējs Zālītis. No ārpuses ēka apmesta un krāsota. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnama abos sānos ir 10 logi, altāra pusē divi logi. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz vienu metru biezs un pusotru metru augsts dolomīta akmeņu žogs ar dakstiņu jumtu. Koka vārti ir no gala un sakristejas.

Interjers
Tā ir triju navu telpa ar cementa flīžu grīdu un koka apmestiem griestiem. Vidējā navā griesti veidoti velvē, bet sānu navās līmeniski. Kora telpas ar ērģelēm, zem tām priekštelpa, no kuras ir ieejas torņa daļā uz kora telpu un noliktavu. Griestus balsta divi četrstūraini mūra pīlāri, katrā pusē pa vienam. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Tā abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir ložas, kur agrāk sēdējušas baznīcas dibinātāju ģimenes. Kreisās puses sakristejā ir kāpnes, kas ved uz kanceli. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar četriem pīlāriem, pa diviem katrā pusē, starp kuriem ir krucifikss ar Pestītāja tēlu. Sānu altāriem ir divi pīlāri un tie ir bagātīgi rotāti kokgriezumiem. Labajā pusē ir Svētā Antona altāris ar svētā gleznu, bet kreisajā pusē – Svētā Pētera altāris ar viņa gleznu. Aplūkojami ir divi konfesionāli, kristību galds, kvadrātveidīga kancele un divas lustras.

Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpoja paulīniešu tēvi no Skaistkalnes baznīcas. Par patstāvīgu draudzi kļuva 1919. gada 1. janvārī ar savu prāvestu. Draudzei piederīgi ir Romas katoļi, kas dzīvo Kurmenes pagastā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzes lielākie svētki ir Svēto Pētera un Pāvila svētki un Otrās Lieldienas. Draudzei ir sešas kapsētas – Kurmenes, Cepurnieku, Verpeļu, Sietiņu, Mūrmuižas un Kankaļu kapsēta.
lv.wikipedia.org
vecumnieki.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu