Kuldīgas Sv. Katrīnas luterāņu baznīca, [191-] www.zudusilatvija.lv Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Draudzes adrese Kuldīga, Baznīcas ielā 31/33. Pašreizējais draudzes mācītājs ir Viesturs Pirro.
Interjers
Katrīnas baznīcai, tāpat kā vairumam Kurzemes baroka laika dievnamu, raksturīgs kontrasts starp vienkāršo, gandrīz vai bargo, ārieni un bagāto un krāšņo iekštelpu. Iekštelpas konstrukcijas formas ir ar smagām, druknām proporcijām. Resnas, īsas kolonnas nostatītas uz augstiem, platiem postamentiem.
Kancele un altāris
Katrīnas baznīcas altāris un kancele ir manierisma stila pēdējā posma piemineklis, tos 1660. gadā darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolajs Sēfrenss. Altāra gleznas - "Kristus pie svētā vakarēdiena" un "Kristus ceļā uz Golgātu" - gleznojis J. Špērs 1851. gadā, bet apakšējo gleznu "Svētais vakarēdiens" ap 1672. gadu gleznojis J. Graubics. Altāris un kancele izrotāti ar evaņģēlistu statujām.
lv.wikipedia.org
Baznīcas iela 31/33, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301
Tālrunis, fakss: +371 63324394
E-pasts: sv.katrina@e-apollo.lv
www.kuldigas.lelb.lv
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca gadsimtu gaitā
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca, kas nosaukta Aleksandrijas Sv. Katrīnas vārdā, pirmo reizi dokumentos minēta 1252. g. 18. oktobrī. Pirmais dievnams bija celts no koka, vairākkārt atjaunots un pārbūvēts. Tagadējā baznīca uzcelta pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1567. g. recesa par baznīcu celtniecību un atjaunošanu. 1606. g. vizitācijas protokolā rakstīts, ka hercogs Vilhelms pirms dažiem gadiem "uzsācis būvēt baznīcu no jauna un to nobeidzis". Tiek uzskatīts, ka tā bijusi koka baznīca ar diviem torņiem. Ēka vairākkārt degusi, bet vienmēr atjaunota. 1610. g. 7. novembrī Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā kristīja nākošo Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu. Sv. Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Hercogs Jēkabs mantoja troni 1642. g., taču faktiski hercogistē valdīja jau no 1638. g. Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semgalliae) pastāvēja 233 gadus - no 1562. g. līdz 1795. g.
1615. g. pilsētā izcēlās ugunsgrēks, baznīcai nodega abi torņi un izkusa zvani, taču pats dievnams ar brīnišķīgu Dieva apsardzību palika neskarts. Draudze nekavējoties pasūtīja jaunu zvanus, tos lēja Lībekā. 1645. g. dievnamam uzcēla vienu torni ar galeriju. 1655. g. pēc draudzes lūguma hercogs Jēkabs lika baznīcu atjaunot, 1665. g. darbi tika pabeigti. 1669. g. atkal izcēlās ugunsgrēks, izkusa zvani, sadega izcilais torņa pulkstenis, ērģeles un soli, tika izglābts altāris un kancele. 1670. g. pilsētas maģistrāts sūtīja draudzes priekšnieku Stefanu Gamperu uz Hanzas savienības pilsētām, lai vāktu ziedojumus baznīcas atjaunošanai, 1670. g. Lībekā izlēja jaunus zvanus, 1672. g. baznīca bija pilnīgi atjaunota. Kupolveida zvanu tornī uzstādīja jaunu, par kādas bagātas atraitnes ziedojumu iegādātu pulksteni. 1704. g. vizitācijas protokolā dievnams raksturots kā "akmens mūra baznīca ar sarkanu jumta segumu". 1748. g. notika lielāki remonta un pārbūves darbi, celtne ieguva barokālu torņa smaili un jaunu torņa puksteni. Līdz 1808. g. baznīcas remontam tajā atradusies t.s. "kristību mašīna" (Taufmaschine). 1866. g. pēc arhitekta Otto Dīces projekta baznīca ieguva pašreizējo 45 metrus augsto torni un sānu tornīšus. 1936. g. torni uzstādīja jaunu no Šveices atvestu puksteni. 1939. g. lielākā daļa no vācu draudzes izceļoja un draudzes darbība apsīka. Līdz 1904. g., kad pabeidza celt un iesvētīja Kuldīgas Sv. Annas baznīcu, uz kuru pārcēlās latviešu draudze, Sv. Katrīnas baznīca bija kopīgs dievnams vācu un latviešu luteriskajām draudzēm.
Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, boļševiku (komunistu) vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gs. 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika kapitāli izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada vēsturi. Regulāri notika izstādes un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja Kuldīgas iecirkņa prāvests Modris Plāte. 1990. g. dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, 2006. g. kā īpašums.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas interjers, altāris, kancele un lukta
Baznīcas interjers ir raksturīgākais renesanses stila arhitektūras piemineklis Kurzemē. Baznīcas altārdaļa segta ar krusta velvi, no draudzes telpas to atdala masīva smailloka triumfa arka. Draudzes telpu trīs jomos sadala krusta velvju balsti - četras toskāniskas kolonnas. To bāzes daļu grezno unikāls plastisks dekors - divas apmetumā veidotas profilu joslas un dimanta kvaderi ar eņģeļu galviņām katrā fasetē, kolonnas cokolu stūros augšupejoši vīnogu ķekari. Baznīcas iekārta ir lielisks agrā baroka un manierisma paraugs. Altāris un kancele ir pirmā un vienīgā zināmā Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieka Nikolausa Sefrēna, vecākā, un galdnieka Engleina Tīsena 1660.-1663. g. izgatavotā baznīcas iekārta. Sākotnēji polihromie kokgriezumi vēlāk pārkrāsoti balti, ar zeltītām detaļām. Altāra divstāvu retabls novietots uz mensas un plānots kā klasiskais orderis. Pirmo stāvu veido podests, uz tā novietotas greznas, uz augstiem cokoliem balstītas korintiskā ordera kolonnas. Apakšējā stāva centrā pusloka arkā sākotnēji atradusies Nikolausa Sefrena, vecāka, darinātā apaļskulptūra vai cilnis "Krustā sišana". Tagad retabla centrā atrodas gleznotāja, Liepājas zīmēšanas skolotāja Gotlība Špēra (1823.-1875.) 1851. g. altārglezna "Kristus Golgātas ceļš", ko dāvinājusi Kuldīgas birģermeistara Paula atraitne Johanna. Predellas centrā - Jakoba Ortlofa Graubica (+ pirms 1697. g.) glezna "Svētais Vakarēdiens". Retabla augšstāva centrā - altārglezna "Kristus iestāda Svēto Vakarēdienu", tai abās pusēs apustuļu Sv. Pētera un Sv. Pāvila kokskulptūras. Uz antablementa dzegām - četri evaņģēlisti: Sv. Jānis ar ērgli, Sv. Matejs ar eņģeli, Sv. Marks ar lauvu, Sv. Lūka ar vērsi. Altāra retablā apakšējā nišā pa labi Mozus skulptūra ar divām baušļu plāksnēm – Dieva likumu simbols; pa kreisi – augstais priesteris Ārons ar vīraka kvēpināmo – garīdzniecības simbols. Ārona skulptūras kopiju 1998. g. izgatavojis kokgriezējs Jānis Freijs. Retablu vainago pasaules Glābēja jeb Salvator Mundi skulptūra - Kristus svētī mūs ar paceltu roku, spārnus veido ažūrs auss skrimstalas ornaments ar eņģeļu galviņām.
Kanceles poligonālais korpuss ar joniskā ordera kolonniņām sadalīts nišās ar zeltītām apustuļu skulptūrām. Kolonnu bāzes balstās uz eņģeļu galviņām rotātām dekoratīvām konsolēm. Kanceles korpusu ar izliekto podiju balsta uz masīva postamenta novietota eņģeļa figūra ar spilvenu uz galvas. Kanceles poligonālo jumtiņu darinājis J. Kreicfelds 18.gs., to grezno akanta volūtu cepure ar skuptūru "Erceņģeļa Sv. Miķeļa cīņa ar pūķi".
Ērģeļu luktu balsta sešas apaļas koka kolonnas. Luktas margas grezno viens no vērtīgākajiem baznīcas interjera elementiem - desmit pildiņi ar apustuļu tēliem. To tērps ļauj domā, ka pozējuši 17.gs. dižciltīgie kuldīdznieki - draudzes labdari un ziedotāji. Domājams, ka tos ap 1690. g. gleznojis Kuldīgas galma mākslinieks Jakobs Ortlofs Graubics, kurš pilsētā ieradās no Gīzenas pilsētas Vācijā un vēlāk kļuva par hercoga Frīdriha Kazimira galma gleznotāju.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas W. Sauer ērģeles
Baznīcas ērģēlnieks pirmo reizi pieminēts 1593. g. Pirmās ērģeles sadega ugunsgrēkā.
Barokālā ērģeļu prospekta dekoratīvā daļa veidota ar pieciem stabuļu torņiem ar dominējošo centrālo torni. Tas balstās uz akantiem bagātīgi greznotas izlocītas apakšējās dzegas, ko rotā eņģeļu galvu veidotas konsoles un volūtas. Prospekta malas veido sulīgi akanti.
1710. g. Maznabes muižas īpašnieka Levina Kaspara Neandera sievasmāte Florentīne Engelīne de Maī baznīcas ērģeļu būvei novēlēja 300 Alberta dālderu. Tās 1712.-1715. g. uzbūvēja ērģelmeistara Korneliusa Raneusa, vecākā, dēls Korneliuss Raneuss, jaunākais. Ērģeles sadega ugunsgrēkā. Hanzas savienības pilsētas ziedoja Pūpolu svētdienas kolekti jaunām ērģelēm, tā bija tik liela, ka insrumentu varēja pasūtīt Vācijā - Vilhelma Zauera (1831.-1916.) firmā "W. Sauer" 1882. gadā – 996 stabules, 20 reģistri, 2 manuāli. Barokālās ērģeles ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem Latvijā. 1969. g. intrumentu kapitāli remontēja un pārbūvēja, uzstādīja elektrisko motoru un papildu reģistrus. 1998. g. Ugāles ērģeļbūves darbnīcas īpašnieks, ērgeļu meistars Jānis Kalniņš veica vēl vienu instrumenta kapitālo remontu, no jauna izgatavoja un uzstādija Otrā pasaules kara laikā zudušo reģistru, izlaboja vējalādi, kas pēc ekspertu atzinuma ir viena no labākajām Latvijā.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas tornis
Baznīcas tornis būvēts 1866. gadā, tā augstums – 45 metri. Zvanu platforma atrodas 34 metru augstumā, no tās labi pārskatāma Kuldīga ar lielisku vecpilsētas kolorītu – sarkaniem dakstiņu jumtiem, dievnamiem, rātsnamu un Ventu.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas pulkstenis pirmo reizi rakstos pieminēts 1632. gadā. Pēc baznīcas degšanām un ienaidnieku karaspēku iebrukumiem, kad torņa pulkstenis tika bojāts vai nolaupīts, tornī bijuši ne mazāk kā seši pulksteņu mehānismi. Pašreizējais pulkstenis atvests no Šveices un uzstādīts tornī 1936. gadā. Pulksteņa mehānisms atjaunots 1970. gadā.
Baznīcas tornī kādreiz atradusies slavenā zvanu spēle - pirms lielajiem svētku dievkalpojumiem, īpaši - Kristus Augšāmcelšanās svētkiem - Lieldienām, ar zvaniem spēlēti korāļi un dažādas garīgas melodijas. To darījuši paaudzēs apmācīti profesionāli zvaniķi. Zvanu spēle bijusi tik slavena, ka to klausīties braukuši no tālienes. Torņa zvanu spēle zaudēta Otrā pasaules kara laikā, vācu armijai to konfiscējot kā krāsaino metālu militārai rūpniecībai.
Torņa lielais zvans ir Rīgas zvanu lējēja Gerharda Meijera darbs, liets 1692. g. par Kuldīgas pilskunga, Lielsalijas muižas īpašnieka Kristofera Reinholda fon Korfa, Judītes fon der Rekes un V. fon Korfa līdzekļiem. Zvana svars ir 565 kg, diametrs 95 cm. Uz tā reljefs uzraksts: GLORIA IN EXCELSIS DEO ET IN TERRA PAX, HOMINIBUS BONA VOLVNTAS. CHRISTOPHER REINHOLD VON KORFF HAUPTMANN / JUDITHA VON DER RECKE / W.V. KORFF HABEN ZU DIESER GLOCKE VEREHRET HUNDERT REICHSTALER. ME FECIT GER(HARD MEYER) IN RIGA 1692
Kuldīdznieki lielo zvanu Otrā pasaules kara laikā izglāba - tas tika nolaists zemē, lai vestu uz pārkausēšanu, taču to noslēpa, pēckara laikā zvans atradās Kuldīgas novadpētniecības muzeja teritorijā. Pēc draudzes atjaunošanas 1990. g. zvanu atkal uzcēla tornī, nācās pat kalt robus torņa augšējā loga ailās, lai zvanu varētu novietot atpakaļ tā vietā.
Stundas ceturkšņus, pusstundas un stundas iezvana ar torņa puksteņa mehānismu savienots 1899. g. liets čuguna zvans, tā diametrs 80 cm.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas Dienvidu portāls
Viena no senākajām baznīcas daļām ir Dienvidu portāls jeb galma durvis. Tās senāk drīkstēja lietot tikai hercogs Jēkabs, viņa sieva, hercogiene Luīze Šarlote un galms, apmeklējot baznīcu. Virs portāla atrodas slavenais Sv. Katrīnas medaljons – Sv.Katrīna ar zobenu un ratu rokā – sens Kuldīgas ģerbonis, to 1791. g. kalis A. Kohs. Sv. Katrīna ir Kuldīgas patronese (aizstāve), kapa plāksne pie dienvidu mūra tiek uzskatīta par viņas atdusas vietu.
www.kuldigas.lelb.lv