Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Kolkas luterāņu baznīca

[193-] www.zudusilatvija.lv

Tagadējai mūra baznīcai (18851886) pamatus un vēstījumu nākamajām paaudzēm baznīcas torņa apaļajā bumbā lika toreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Sakens (Carl Ludwig Ferdinand von der OstenSacken). 1885. gadā būvmeistara Oto Zīverta vadībā sākti būvdarbi pēc arhitekta Teodora Zeilera Theodors Zeilers) projekta. Baznīca ir taisnstūra vienjoma garenbūve ar poligonālu sakristeju un augstu piebūvētu kvadrātplāna torni ar poligonālu jumta smaili. 1969. gadā notika pēdējais dievkalpojums, pēc tam baznīcu izdemolēja. Reizē ar Atmodu atdzima arī šis savulaik izpostītais no stipriem akmeņiem mūrētais dievnams. Dokuments, ko atrada 1992. gadā, restaurējot baznīcu, skaidroja, ka baznīca līdz 1833. gadam trīs reizes mainījusi atrašanās vietu. Baznīcā ir modernā stilā neparasti risinātā altārglezna triptihs, mākslinieces Helēnas Heinrihsones dāvinājums 1993. gadā.
zudusilatvija.lv


Dievkalpojumi ar Svēto Vakarēdienu notiek katru svētdienu plkst. 14:00.

Draudzes mācītājs: Kārlis Irbe, tālr. 29630953
Draudzes priekšniece: Vija Ernštreite, tālr. 26057021

Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca
Kolka, Dundagas novads, LV-3275
lutbazn_kolka@inbox.lv

 

Pirmā Kolkas dievnama uzcelšanas laiks un vieta nav zināma. Arhīvos ir atrodamas ziņas par mazu koka dievnamu, kas uzcelts 1833. gadā, tas varētu būt otrais vai trešais dievnams Kolkā.

Vēl 20. gadsimta pirmajā pusē Kolkas dievnamā atradušās divas, iespējams pirmā dievnama altārgleznas, kas datētas ar 1648. gadu. Abas altārgleznas – «Krustā sistie» un «Kristus augšamcelšanās» gleznotas ar eļļas krāsām uz apses koka dēļiem. «Kristus augšāmcelšanās» ir saglabājusies un atrodas Rundāles pils muzejā.

Pēc Krimas kara dievnams bija tik ļoti cietis, ka vairs nebija izmantojams, tādēļ toreizējais Dundagas muižas īpašnieks barons Kārlis Ludvigs Ferdinands Ostens-Zakens lika uzcelt jaunu dievnamu. 1886. gada otrajā adventē dievnams tika iesvētīts un nodots Kolkas luterāņu draudzei. Dievnamā bija kokgrebuma krucifikss. Pateicoties gan pašu kolcinieku, gan kaimiņu draudžu ziedojumiem, 1936. gadā tika iesvētītas Kolkas dievnama pirmās ērģeles.

Otro pasaules karu dievnams pārdzīvoja bez postījumiem, tomēr padomju gados, kad dievnamu pārņēma Kolkas ciema padome un nodeva to zivju konservu fabrikas rīcībā, dievnams tika izlaupīts un izpostīts. Vēlāk dievnamā tika ierīkota makulatūras noliktava, tā turpinājās līdz 1989. gadam.

1991. gadā sākās vērienīga dievnama atjaunošana, kas vainagojās ar atjaunotā Kolkas evaņģēliski luteriskā dievnama iesvētīšanu 1993. gadā.

Līdz ar atjaunošanu dievnamā ir neparasta, mākslinieces Helēnas Heinrihsones gleznota altārglezna – altārtriptihs: labajā pusē – Svētā Pētera rokas, centrā – krustā sistā tēls, kreisajā pusē – Jāņa atklāsmes grāmatā minētā Debesu pilsēta. Šķiet, ka vienaldzīgu altārglezna nevienu neatstāj.

Dievnama pagalmā ir iespēja apskatīt daļu no 1880. gadu beigās izveidotā laukakmeņu žoga. Dievkalpojumi tiek iezvanīti ar 1926. gadā iesvētīto dievnama zvanu, ko izdevās atgūt dievnama atjaunošanas laikā.

Kolkas dievnams ir arī sava leģenda – par «asins akmeni», bet to jūs uzzināsiet apciemojot mūs.
www.kolka.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu