Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Embūtes luterāņu baznīcas drupas

Embūtes luterāņu baznīcas dibināšanas gads nav zināms, pirmo reizi tā minēta 1553. gadā. Mūra baznīca celta 1674. – 1684. gadā, būvniecību finansējis Embūtes muižas īpašnieks Emmerihs fon Mirbahs un citi apkaimes muižu īpašnieki. Altāris darināts 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā. Baznīcā bijušas milzīgas kristāla lustras, ērģeles būvējis Hermanis, altāra gleznu gleznojis Fr. Špērs. 17. gadsimta beigu kokgriezumi un fon der Osten–Sakenu, Bages af Bo un fon Gēzu dzimtu ģerboņi ērģeļu luktās. Baznīcā bijušas 300 sēdvietas. Pie kreisās sienas 18. gadsimta vidū veidotā Dinsdurbes muižas īpašnieka Karla Bages af Bo epitāfija – barokāls kokgriezums ar kolonnām sānos un mirušā krūšutēlu vidū, blakus raudoši eņģeļi, 16 muižnieku ģerboņi, karogi, vāzes. Šis bijis vienīgais šāda tipa piemineklis visā Latvijā. Baznīca Pirmā pasaules karā nav cietusi, remontēta 1926. gadā. Baznīca nodegusi Otrā pasaules kara beigās. Palikuši tikai mūri un zvana tornis, kurā var pamanīt artilērijas lādiņu atstātās pēdas. Embūtes evanģeliski luteriskā draudze atjaunota 1991. gadā.
www.zudusilatvija.lv

Embūtes baznīcas drupas ir Embūtes kultūras piemineklis. Nesen no baznīcas izvāktas visas mūru atliekas un zemes, atsedzot baznīcas grīdu. Mūsdienās baznīcas drupās ir notikuši dievkalpojumi.

 

Embūtes  luterāņu baznīca - vietējas  nozīmes  arhitektūras  objekts.  Baznīcas  hronoloģija aizsākās Livonijas Vācu laikos – tā rakstītajos avotos minēta jau 1553. gadā kā Embūtes draudzes baznīca, domājams koka celtne. Rakstos minēta arī mācītājmuiža, kura 1799. gadā nodegusi un nav vairs saglabājusies (tā atradusies pie Embūtes Upurkalna). Mūra dievnama celtniecība notikusi 1674. – 1684.gadā, to realizējis muižas īpašnieks Emmerihs fon Mirbahs. 19. gs. sākumā tā no jauna tika kopta un uzlabota – izveidots klasicisma stila altāris, baznīcas iekšējā sienā kā ievērojams mākslas piemineklis iestrādāta muižnieku kapa epitāfija, iekštelpas izrotātas kristāla lustrām.

Embūtes baznīcu neizpostīja pat revolūcijas vilnis un 1. pasaules karš. 1926. gadā baznīcas iekštelpās notikuši remonti, izveidotas 300 sēdvietas, atvestas pazīstamā ērģeļbūves meistara Hermaņa būvētās ērģeles, altāri greznojusi mākslinieka Fr. Špēra altārglezna. Baznīca sabombardēta Otrā pasaules kara beigās, 1944. gadā un līdz šim laikam nav atjaunota. Tagad baznīcas mūrus lēni un pamatīgi posta laiks, nav atrasti līdzekļi konservācijai. Dievnamam vēl labi saglabājušies mūru fragmenti – draudzes telpa ar logu ailām un apsīdas daļa, redzams neliela logaila uz aizgruvušiem baznīcas pagrabiem, torņa masīvais stāvs ar sānos iestrādātajiem metāla enkuriem un vienreizēju gotiskā stilā veidotu centrālo ieeju, ko noslēdz izteikta smailloku arka, gotikas stilam raksturīgā “ēzeļmugura”. Baznīca celta netālu no viduslaiku pils, tāpat kā pils atrodas pakalnā, no tālienes labi redzamā vietā, ap baznīcu stādīti dekoratīvi krūmi un koki, kas šodien klasificējami kā kultūrtvēsturiski stādījumi. Baznīcas pakalnā risinājušies arī nopietni vēsturiski notikumi. Par to liecības saglabājusi padomju varas gados uzstādītā piemiņas plāksne 1905. gada revolucionāra atcerei.
daba.gov.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu