Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca dibināta kā pilsētas Sv. Pētera draudzes filiāle. Ņemot vērā pilsētas attīstību, tika izlemts celt jaunu dievnamu Jaunbūves rajonā. Būvēšanas atļauju saņēma 1902. gadā, bet patstāvīga draudze tika izveidota 1912. gadā. Baznīcas ēku projektēja arhitekts Vilhelms Neimanis. Būvdarbus vadīja vietējais inženieris Jozafats Hludziņskis. Dievnamu sāka celt 1903. gada aprīļa vidū, bet pabeidza un iesvētīja 1905. gadā.
www.visitdaugavpils.lv
Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Daugavpilī, A. Pumpura iela 11a. Tas ir viens no četriem Daugavpils katoļu dievnamiem, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcu sāka būvēt 1903. gada aprīļa vidū, tās pamatakmeni iesvētot tā paša gada 11. maijā, ko veica dekāns Kazimirs Lučipinis. Būvniecības darbus beidza 1905. gadā un 1905. gada 21. novembrī baznīcu iesvētīja dekāns Kazimirs Lučipinis. Dievnams ir celts Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam, pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa plāna baznīcas fasādē ievietota Dievmātes akmens skulptūra. Celtniecības darbus vadīja vietējais Daugavpils inženieris Jozafats Hilodzinskis. Pēc dievnama uzcelšanas tā līdz 1912. gadam bija Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcas filiāle. Ar Viņa Ekselences Mohiļevas metropolīta 1912. gada 19. maija rakstu Nr.2500 tika dibināta atsevišķa katoļu draudze, kas pastāv līdz mūsdienām. 1909. gadā baznīcā tika uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana darinātās ērģeles ar diviem manuāļiem un 28 reģistriem, tās mūsdienās ietilpst Latvijas vēsturisko ērģeļu kategorijā. Baznīca kopš uzcelšanas darbojusies pastāvīgi.
Arhitektūra
Baznīca ir eklektiskā laika piemineklis, tā ir ķieģeļu celtne ar kaltu akmeņu pamatu. Tā ir 42 metrus gara un 23,10 metrus plata celtne. Starp diviem 52 metrus augstiem torņiem ir augsts zelmenis, kurā atrodas liela Jaunavas Marijas statuja. Jūtama klasicisma ietekme.
Eksterjers
Dekors ir vienkāršs: celtne ir izrotāta ar diviem pīlaru pāriem un doriska stila puskolonnām. Baznīcas divtorņu fasāde ar slaidajiem torņiem virs galvenās ieejas veidota neobaroka formās. Atšķirīga un savdabīga ir austrumu fasāde ar masīvu apsīdu, nosegtu ar Latgalei neraksturīgu un retu kupolu.
Interjers
Baznīcā ir četri altāri: galvenais Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas; Jēzus Sirds; Svētā Staņislava Kostkas un Svētā Kazimira un Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdas altāris. Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas altāris ir antīkam altārim līdzīgs, tā forma ir pakavveidīga. Altāra malas, kas ir izrotātas ar kolonnu pīlāriem, starp kuriem atrodas pašcieņas un miera piepildītas alegoriskās figūras, ir izvirzītas uz priekšu. Virs galvenā altāra atrodas pazīstamā spāņu mākslinieka Bartolome Estebana Muriljo (*1618.- †1682.) gleznas "Bezvainīgā Ieņemšana" kopija, kuras oriģināls ir redzams Ermitāžā. Sarežģītu baroka stilu frontonu satur kolonnu korinfu kapiteļi. Dievnama griesti ir velvēti, velves balstās uz diviem pīlāru pāriem, kas baznīcu sadala trīs jomos.
lv.wikipedia.org