Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Bērzgales Dieva apredzības katoļu baznīca

Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē Aglonas pagasta (bijušais Kapiņu pagasts) Bērzgalē. Tās celtniecību 1744. gadā ierosināja draudzes prāvests Stefans Mickevičs. Naudu un materiālos līdzekļus tai piešķīra toreizējie Rēzeknes novada muižnieki Sokolovski, bet baznīcu cēla vietējie latviešu zemnieki. Baznīcas konsekrēšanas ceremoniju 1751. gadā veica Inflantijas bīskaps Jozefs Domeniks de Kozeļevskis-Puzina, novēlēdams to Dieva Apredzības, svēto diakonu-mocekļu Stefana un Laura godam.
www.zudusilatvija.lv

 


Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Bērzgalē. Viena no vecākām Latgales koka baznīcām. Ievērojams koka arhitektūras celtniecības paraugs.

Vēsture
Bērzgales pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 17. gadsimta beigās un atradās kapsētā, par ko tagad liecina akmens obelisks, kas norāda vietu, kur atradās senās baznīcas altāris. Pašreizējā koka baznīca tika uzcelta 1751. gadā par muižnieka Sokolovska līdzekļiem un bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina dievnamu konsekrēja Dievišķās providences, Svētā Stefana un Svētā Laura godam.

Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē Aglonas dekanātā. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis. Bērzgales draudze ir sena un sāka veidoties jau viduslaikos. Draudzei ir sešas kapsētas – Bērzgales kapsēta, Dunsku kapsēta, Silišku kapsēta, Guttas kapsēta, Makužu kapsēta, Madelānu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jura diena, Dievmātes Karmela skapulāra svētki, Svētā Laurentija svētki, Kristus Karaļa svētki, Svētā Stefana svētki.

Tehniska informācija
Bērzgales baznīca ir barokāla koka celtne ar šīfera jumtu un diviem torņiem, 13,25 metrus gara un 12,20 metrus plata trīs navu telpa ar flīžu – cementa grīdu. Baznīcas sienas būvētas no tēstiem koka baļķiem, kas apšūtas ar dēļiem. Baznīcas solos var izvietoties 50 cilvēki. Apkārt baznīcai ir koka žogs mūra pamatos un mūra stabos. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis, kas celts 1848. gadā.

Interjers
Galvenais centrālais altāris ir ar skaistiem baroka kokgriezumiem un divām Dievmātes gleznām. Baznīcas labās puses altārī ir Svētā Stefana glezna, bet kreisās puses altārī Svētā Laura glezna, kuru autors bija Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijas mākslinieks Zenons Stefanskis. Saglabājies ir sākotnējais 18. gadsimtā veidotais altāris un ērģeļu prospekts. Kopumā apskatāmi 32 mākslas pieminekļi.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu