Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Bebrenes Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīcas arhitektūrā jaušamas klasicisma stila iezīmes. Tā būvēta no 1797. līdz 1883. gadam.  Baznīcas novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru – Zībergu muižas ansambli un parku, pils ar baznīcu atrodas uz vienas ass, kuru iezīmē parka un baznīcas vārti. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi metāla krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Zvanu tornis veidots kā atsevišķa celtne, kurā ir trīs zvani. Šī celtne kalpo arī kā ieejas vārti baznīcas dārzā, kuru ieskauj akmens mūra žogs. Baznīcas fasādē abpus galvenajām durvīm četrās nišās gleznoti apustuļi – Pēteris, Lūkass, Matejs un Marks.

Dievnamā ir trīs altāri. Centrālajā altārī atrodas gleznojums "Marijas debesīs uzņemšana" (1866), vienā sānu altārī "Rožukroņa Dievmāte", bet otrā sānu altārī "Sv. Jānis Kristītājs" (1909).

Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli.

Baznīcā atrodas vēl joprojām darbojošās ērģeles (19. gs.).

Dievnams ir nozīmīgs ne tikai kā savrups sakrālās arhitektūras piemineklis, bet arī kā muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas būtiska sastāvdaļa.
www.manabebrene.lv
zudusilatvija.lv

 


Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta centrā Bebrenē. Sakrālās arhitektūras piemineklis, kā arī Bebrenes muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas nozīmīga sastāvdaļa.

Vēsture
Bebrenes pirmais dievnams ir bijusi koka ēka, ko 1652. gadā cēlis Braslavas kastelāns Jānis Višlings-Zībergs Svētā Jāņa Kristītāja godam. Tā bijusi Ilūkstes draudzes filiālbaznīca, pie kuras 1783. gada 7. februārī izveidojusies patstāvīga Bebrenes draudze. No 1690. gada Bebrenē darbojusies Ilūkstes jezuītu misija, kuri pārzināja baznīcu un draudzi līdz 1773. gadam, kad tos nomainīja mūki lazaristi. Dievnams nodedzis 1790. gadā.

Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1797. gadā arī iepriekšminētais kastelāns pēc poļu—itāļu mākslinieku dzimtas pārstāvja arhitekta L. Markoni projekta. Pēc gada, 1798. gadā prāvests Matejs Juraho to iesvētīja Svētā Jāņa Kristītāja godam. Dievnama labiekārtošanas darbi beidzās tikai 1883. gadā prāvesta Dominika Čečeka darbības laikā. 1887. gada 25. maijā Telšu bīskaps Mečeslavs Pavilonis to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam un aizbildniecībai. Lielajā altārī tika ieliktas Svēto mocekļu Matiani un Maksimiani relikvijas. Dievnamā ir arī "Lignum crucis" jeb Krusta relikviārs, ar tām 1920. gadā īsi pirms Kurzemes un Zemgales pievienošanas Rīgas arhibīskapijai Kauņas bīskaps apstiprināja atlaidu svētkus. Pirms Pirmā pasaules kara Bebrenē kādu laiku dzīvojis bīskaps Eduards Ropps. Pirmā pasaules kara laikā baznīcā tika ierīkota Vācijas armijas kara lazarete. Dievnamam bija ļoti augsti logi un tajā laikā tos visus no apakšas aizmūrēja, izveidojot tos par zemākiem, tādi tie ir saglabājušies līdz mūsdienām. 1930. gados baznīcai tika uzlikts jauns skārda jumts, salabots žogs un veikts cits remonts, kā arī baznīcas dārzā uzcelta maza koka plebānija.

Eksterjers
Baznīca ir mūra neorenesanses celtne, 25 metrus gara, 15 metrus plata un 8 metrus augsta, tai klāt presbitērija daļa 7 metrus gara un 6 metrus plata ēka ar skārda jumtu un dzelzs krustiem abos tā galos un bez torņa. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas nišās ir četru evaņģēlistu Svēto Pētera, Lūkasa, Mateja un Marka freskas. Presbitērija pusē, žoga malā atrodas plebānija un saimniecības ēkas. Aiz baznīcas austrumu pusē ir draudzes nams. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Galvenie vārti galvenās ieejas pusē ir izveidoti atsevišķi uzceltā mūra zvanu torņa, kas celts 1883. 1887. gados, apakšdaļā. Zvanu tornī ir iekārti divi zvani. Baznīcas dārzā atrodas prāvestu Antona Šarko, Sigismunda Pipiniusa un Staņislava Čužāna kapi. Baznīcas novietojums saskaņots ar Bebrenes muižas ansambli un parku, pilij un dievnamam atrodoties uz vienas ass, ko iezīmē parka un dievnama vārti.

Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem. Pie galvenās ieejas ir priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpa ar 19. gadsimta ērģelēm. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir kora telpas un noliktavas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs baroka stila mūra altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar sešiem pīlāriem, starp kuriem ir B.E.Muriljo gleznas "Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana" kopija (1866). Sānu altāriem ir divi pīlāri. Labajā pusē ir Svētā Jāņa Kristītāja altāris ar svētā gleznu (1909), bet kreisajā pusē Rožukroņa altāris ar "Rožukroņa Dievmātes" gleznu (1909). Pie gala durvīm sānos ir sena apaļas formas Dievmātes glezna, bet virs sakristejas sena Jāņa Kristītāja glezna. Aplūkojami baroka formās darinātie grāfa un baznīcēnu soli un Krustaceļa gleznas.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu