Balgales baznīca senāk saukta par Pēterciema baznīcu. Kad tapusi pirmā, vairs nav zināms. Tagadējā Balgales baznīca celta 1807. gadā par firsta Karla Kristofa Līvena (Carl Christopher von Lieven) līdzekļiem un iesvētīta 1809. gadā. Stilistiski tā attiecināma uz ampīra laiku – vienjoma garenbūve ar sakristeju un kvadrātveida zvanu torni, kam piramidāla jumta smaile, un spriežot pēc lielā mākslas priekšmetu skaita, kas arī vairumā attiecināmi uz ampīra stilistiku, ir šī laika mākslas un būvlietu kolekcijas glabātuve.
Altāris – klasisks kolonnu portiks, tā zelminī – glorija. Altārgleznu «Krustā sistais» (gobelēns; 1995) darinājusi tekstilmāksliniece Aija Baumane. Iekštelpās skatu saista arī rets lietišķās mākslas piemineklis – čuguna altāra margas, melni krāsota 7akanta arabeska ar apzeltītām rozetēm, lietas ap 1810. gadu. Baznīcas torni grezno senu zīmju salikums, Latvijā tas ir vienīgais ar šādu ornamentu – krustu krusts un Saules krusts ar zeltītu centru. Baznīcu aptver masīvs mūra žogs.
visittalsi.com
Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Talsu novada Balgales pagastā. Atrodas pie vietējā Balgales – Zentenes ceļa (V1364) apmēram 2 km no Balgales. Netālu atrodas Vecmuiža jeb Pēterciems (Petendorf). Balgales baznīcas senākais nosaukums ir Pēterciema, vēlāk – Pēterciema-Balgales baznīca. Balgales baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievkalpojumi notiek 2. un 4. svētdienā. Evaņģēlists – Valdis Iljuhins.
Vēsture
Pirmo reizi rakstītajos avotos Balgales (Petendorfas) baznīca minēta 1727. gadā. Vizitācijas protokolā tiek minēta pussagruvusi koka baznīca. To līdz 1784. gadam apkalpoja Ārlavas draudzes mācītāji. Dievkalpojumi notikuši otrdienās. Pēc tam šo baznīcu apkalpoja Kandavas draudzes mācītāji (katru 6. svētdienu). Kad 1804. gadā Balgales muižu un Pētermuižu savā īpašumā ieguva firsts Karls Kristofs Līvens, viņš vecās pussagruvušās koka baznīcas vietā nolēma uzcelt jaunu mūra baznīcu. Jaunā baznīca ar 300 vietām tika iesvētīta 1809. gadā. 1834. gada 31. maijā tika dibināta Balgales draudze ar savu mācītāju. Tā ietvēra sevī Balgales, Pēterciema un Zentenes muižu ļaudis. Pirmais mācītājs bija Georgs Vilhelms Lezevics (Lösewitz). 1843. gadā viņu nomainīja Heinrihs Augusts Krauze. No 1876. līdz 1886. gadam desmit gadus Balgales draudzei sava pastāvīga mācītāja nebija. No 1879. gada to apkalpoja Zemītes draudzes mācītāji. No 1886. līdz 1891. gadam par draudzes mācītāju kalpoja Alberts Frīdrihs Grīns. No 1892. līdz 1904. gadam bija Johans Alfrēds Jirgensons. No 1905. līdz 1912. gadam par draudzes mācītāju bija Kārlis Fridrihs Traugots Tempels. No 1912. līdz 1930. gadam draudzes mācītāja vieta bija vakanta. Kādu laiku tur kalpoja Nurmuižas mācītājs Jirgensons. 1907. gadā Balgales draudzē bija 600 draudzes locekļu. Pēc Pirmā pasaules kara 1925. gadā bija reģistrēti 464. locekļi. Bet jau 1933. gadā draudzes locekļu skaits atkal sasniedza 600.
Eksterjers
Baznīca ir klasicisma stilā veidota balti krāsota vienjoma akmens-ķieģeļu mūra celtne ar poligonālu altārdaļu. Garenfasādēs augstas logailas ar segmentarku un sīkrūšu rūtojumu. Priekšējā galā atodas izvirzīts smagnējs tornis ar piramidālu četrstūra smaili. Galveno ieeju akcentē portāls ar trīsstūra frontonu un luneti. Torņa smaili grezno krustu krusts un saules simbols ar zeltītu centru, kas nav raksturīgi luterāņu baznīcām. Baznīcu sedz 2005. gadā atjaunotais skārda jumts (pārklāts ar pretkorozijas krāsu). Būves kopējā platība ir 404,2 m² (būvtilpums 2562 m3). Nākotnē tiek plānota ēkas siltināšana. Baznīcas pagalmu apjož masīvs apmestu ķieģeļu mūra žogs. Pagalmā atrodas Līvenu dzimtas apbedījumi. Šeit apbedīts ir arī firsts Karls Kristofs Līvens, Tērbatas un Irlavas skolotāju semināru dibinātājs, Krievijas izglītības ministrs (1828–1833), Krievijas evaņģeliski luteriskās Bībeles biedrības prezidents.
Interjers
Baznīcas interjeru sastāda vairāki valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie objekti (ērģeles, ērģeļu prospekts, durvis, krēsls, kancele u.c.). Draudzes telpai ir līmeniski, apmesti koka griesti. Baznīcas iekārtu veido gan krāsojumā (balts ar zeltu), gan 19. gadsimta sākuma klasicisma stilā darināts izcili saskaņots un vienots ansamblis. Brīvstāvošā altāra retabls būvēts kā joniskais orderis. Tā centrā uz augstas pamatnes starp divām pāru kolonnām sākotnēji atradās Diseldorfas gleznotāja Jūliusa Rētinga 1852. gadā gleznotā glezna “Golgata” jeb “Marija ar asaru”. Uz gleznas ir uzraksts: Roeting Disseldorff 1852 vollendet 1881. 1994. gadā glezna tika nozagta. To pašlaik aizvieto vietējās tekstilmākslinieces Aijas Baumanes gobelēns “Golgata” (iesvētīts 1995. gadā). Kolonnas balsta augstu antablementu, virs kura novietots ar dentikulu joslu apdarināts trīsstūra frontons, timpanonā – Glorija ar “Dieva aci”. Altāri ierobežo unikālas, melni krāsotas, eklektiskas, ažūra čuguna lējuma margas, ar stilizētām lapām un zeltītiem ziediem (veidotas ap 1810. gadu). No vecā 18. gadsimta altāra ir saglabājies koka krucifikss "Kristus pie krusta". Krusta galus grezno diski ar evaņģēlistu Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa simboliem. Pašlaik krucifikss atrodas Rundāles muzeja krājumos. Pie draudzes telpas sienas ir piestiprināta poligonālas formas kancele bez balsta kājas. Kanceles apakšējo daļu grezno dekoratīvs vīnogu ķekars. Virs kanceles atrodas analogas formas jumtiņš. Jumtiņa dzegu rotā ažūrs vītas lentas ornaments un uz jumtiņa grezna dekoratīva antīka vāze. Virs ieejas izbūvēta uz četrām toskāniskā ordera kolonnām balstīta ērģeļu lukta. Ērģeles 1860. gadā būvējis Liepājas ērģeļmeistars Kārlis Hermanis (1807–1868). Ērģeļu prospektu veido rāmja konstrukcija, kuras ārmalās atrodas divi augstāki stabuļu torņi ar biezu barokāli izlocītu dzegu. Starp tiem trīs zemāki stabuļu torņi. No baroka stila patapināti ir arī prospekta sānus dekorējošie pārpilnības ragi. Pārējie prospekta dekoratīvie elementi (lakatiņu festoni, lauru zari, rozetes un vāze) ir veidoti klasicisma stilā. Ar interjera priekšmetiem stilistiski saskaņoti ir arī dievlūdzēju soli, kurus dekorē dažādas formas pildiņi. Pa labi no altāra ir izvietota piemiņas plāksne Otrajā pasaules karā kritušajiem un represētajiem draudzes locekļiem. Pateicoties Raita Siatkovska iniciatīvai un atbalstam, tā tika uztādīta 1997. gada jūnijā. Sakristejā atrodas, domājams, 18. gadsimta ar ādu apvilkts krēsls un rakstāmpults. Tornī iekārts zvans (1m diametrā) ar uzrakstu: "Dāvinājis Balgales baznīcai 1928. g. bijušais šīs draudzes loceklis Ernests Ozoliņš, Rīgā, Geg. v. Bochumer Verein, Bochum." Iepriekšējais zvans Pirmā pasaules kara laikā tika aizvests uz Krieviju.
lv.wikipedia.org