Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Atašienes Sāpju Dievmātes katoļu baznīca

Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Krustpils novada Atašienes pagasta centrā, apdzīvotā vietā Atašienē. Baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

 

Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudze
Liepu iela 9, Atašiene, Atašienes pagasts, LV-5211
+371 6522840

 

Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca  atrodas Krustpils novada Atašienes pagasta centrā. Atašienes pirmā  koka baznīcas ēka tika uzcelta 1804. gadā par draudzes un muižtura Borha līdzekļiem, veltot to Svētā Kārļa Boromeja godam. Par jaunas Atašienes baznīcas celtniecību sāka rūpēties prāvests Boļeslavs Grišāns, kurš ar draudzes locekļu atbalstu sagādāja celtniecības materiālus, kā arī lūdza arhitektam Pavlovam izstrādāt projektu. 

1931. gadā tika likti jaunās baznīcas pamati, kurus iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Baznīcu uzcēla 1937. gadā, to septembra pēdējā svētdienā konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot Sāpju Dievmātes un Svētā Kārļa Boromeja godam. Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Viktors Naglis. Draudzes lielākie svētki ir Jaungads, Jaunavas Marijas šķīstīšanas svētki, Svētā Jāzepa diena, Debeskāpšanas svētki, Kristus Miesas svētki, Svētās Annas diena, Jaunavas Marijas sāpju svētki, Svētā Kārļa diena.
www.krustpils.lv

 

Atašienes pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1804. gadā par draudzes un muižtura Borha līdzekļiem, veltot to Svētā Kārļa Boromeja godam. 1869. gadā ar Atašienes grāfa Borha un Augusta Višņevska atbalstu to prāvests J. Visockis pārveidoja un paplašināja. Pēc pārbūves tā kļuva 223 m² liela viennavas celtne ar diviem torņiem. Baznīcas fasādē bija strupināts zelmenis, virs kura atrodas kubs, bet virs tā ir piramīda. Dievnamam bija vairākas ieejas durvis — galvenā ieeja, ieeja no sāniem un ieeja no sakristejas. Tai bija nelieli logi, dēļu grīda, bet kora telpas balstījās uz koka pīlāriem. Baznīcā atradās divi koka altāri, greznoti ar kokgriezumiem. Galvenajā altārī bija Jaunavas Marijas glezna, bet sānu altārī Jēzus Kristus tēls. Evaņģēlija pusē bija biktskrēsls, virs kura atradās ambona.

Par jaunas Atašienes baznīcas celtniecību sāka rūpēties prāvests Boļeslavs Grišāns, kurš ar draudzes locekļu atbalstu sagādāja celtniecības materiālus, kā arī lūdza arhitektam Pavlovam izstrādāt projektu un 1931. gadā tika likti jaunās baznīcas pamati, kurus iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. 1932. gadā prāvests Grišāns tika pārcelts uz Krāslavas draudzi, bet viņa vietā nāca prāvests Vladislavs Jankovskis, kurš turpināja iesāktos darbus. Dievnama mūrēšanas darbus vadīja Rēzeknes meistars Kulakovs, bet namdara darbus veica Prezmas meistars Romančuks. Baznīcu uzcēla 1937. gadā, to septembra pēdējā svētdienā konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot Sāpju Dievmātes un Svētā Kārļa Boromeja godam.
lv.wikipedia.org

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai, lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu